Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +25 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 23. maijs
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Visa pasaule vienā simfonijā. Rīgā un Ventspilī skanēs Mālera un Vāgnera meistardarbi

Koncertprogrammā LNSO, koris Latvija un Mālera Otrā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā Rīgā un Ventspilī atskaņos Riharda Vāgnera operas Tristans un Izolde ievadu, kā arī kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija, soprānu Perīnu Madefu un mecosoprānu Zandu Švēdi sniegs Gustava Mālera Otrās simfonijas Augšāmcelšanās lasījumu.

Šī programma izskanēs piektdien, 5. aprīlī, plkst. 19.00 un 8. aprīlī plkst. 19.00 orķestra mājvietā Lielajā ģildē Rīgā un 7. aprīlī plkst. 18.00 Ventspilī kā koncertzāles Latvija piecu gadu jubilejas sezonas vērienīgākais notikums.

Gan orķestrim, gan korim Latvija šī būs atgriešanās pie Mālera 2. simfonijas, bet pirmo reizi tas notiks orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā. Arī koncertzālē Latvija šī simfonija vēl nav skanējusi. Izcilais austriešu komponists un diriģents Gustavs Mālers bija viens no pēdējiem lielajiem romantisma mūzikas autoriem, un viņa 2. simfonija, kas pazīstama arī kā Augšāmcelšanās simfonija, ir viens no vismajestātiskākajiem romantisma laikmeta muzikālajiem darbiem. Pats komponists atzinis, ka otrajā simfonijā tiek apglabāts pirmās simfonijas optimistiskais jauneklis, tādēļ tā sākas sēru marša raksturā. Simfonijai ir piecas daļas, kurās pastarās dienas, pestīšanas un augšāmcelšanās tēma atklāj Mālera vīziju par mūžības skaistumu.

Gustava Mālera savdabīgā, sarežģītā personība un viņa daiļrade veido tiešu arku no vēlīnā romantisma tradīcijām uz stilistiski daudzveidīgo XX gs. mūzikas pasauli. Tā atspoguļo Rietumeiropas romantiskā maksimālisma spožu saulrietu. Komponists teicis, ka sacerēt simfoniju viņam nozīmē radīt veselu pasauli un tajā jābūt pilnīgi visam. Viņš sarakstījis desmit simfonijas, desmitā gan palika nebeigta. Pirmās četras tapušas pārsteidzoši īsā laika posmā no 1887. līdz 1890. gadam, dažkārt komponējot īsti fanātiski. Piemēram, 1884./1885. gada sezonā viņš ne vien pabeidza Otro simfoniju Augšāmcelšanās, bet arī dažās vasaras nedēļās sacerēja monumentālās sešdaļīgās Trešās simfonijas piecas daļas.

Tarmo Peltokoski par LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva iepriekšējā koncertu sezonā, bet jaunais diriģents jau pirms tam bija ieguvis ievērojamu pieredzi, pārsteidzot un sajūsminot gan orķestrus, gan publiku un kritiķus. Pēc viņa uzstāšanās ar Francijas Radio filharmonisko orķestri franču mūzikas izdevums Diapason rakstīja: "Uzmanību, ģēnijs! Jā, mēs zinām, tā saka bieži. Taču ir svarīgi atzīmēt, ka 22 gadus vecā somu diriģenta Tarmo Peltokoski debija Francijā bija apzīmogota ar ārkārtējas izcilības zīmi. Jaunais somu diriģents rādīja tādu sparu un muzikālo izjūtu, kas atstāj bez vārdiem."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja