Ideja izrādei, kas no 6. decembra būs skatāma Rīgas cirkā, salikusies no vairākām pusēm. Dramaturgs Klāvs Mellis tekstuālo materiālu balstījis uz lugas Ludzas kadriļa pamata. Luga tapusi Covid-19 pandēmijas sākumā, kad visiem pēkšņi parādījās daudz brīvā laika, kurā nodoties apcerēm par savu, savas valsts un pasaules trauslumu un nestabilitāti. Lugu P. Pļavniece bija iestudējusi 2020. gadā Dirty Deal teātrī, projekta Triptihs: Džeks Uzšāvējs, Skittles, Ludzas kadriļa ietvaros. "Tā bija dramaturģija, kas vairāk bija kā prozas darbs, taču projekts Covid-19 laikā norāvās, tāpēc gribējās to pacelt vēlreiz," saka režisore. Paralēli bijusi arī doma par sadarbību ar komponistu Jāni Ozoliņu.
"Stāsts ir par divu cilvēku attiecību krīzi, kas risinās, radot asociācijas ar sabiedrību, ar valsti. Tās ir sajūtas, kas ietekmē cita citu, mijiedarbojas un atstarojas personīgajās attiecībās. Mēs visi ceram, ka "neatkarīga Latvija" ir neapstrīdams un nesagraujams jēdziens, tomēr dažādi iekšēji kašķi un ārpolitiski satricinājumi jau labu laiku rada tādu kā berzi starp sabiedrību un valsti. Kā jebkura attiecību krīze, arī šī var kļūt par sāpīgu traumu visiem tajās iesaistītajiem. Tieši tāpat kā divu cilvēku starpā," stāsta P. Pļavniece.
Viencēliena drāma ir saldsērīga koncertizrāde par universālu apnikumu, aizkustinošām atmiņām, leģendāriem hitiem, kā arī par citu realitāti, kuru nevar iztēloties, un simttūkstoš sarežģītām lietām, kuras veido mūsu vēsturi. "Tas var būt noticis nesen vai senāk. Tā nav piesaiste laikam un vietai," paskaidro P. Pļavniece. "Dramaturģija ir asociatīva, un katrs var atpazīt sevi šajā pasaulē, valstī un attiecībās, kas irst. Un tās ir kā smaga, melna migla, kas gāžas pāri. Kā noturēt pašu svarīgāko – mīlestību?"
Izrādes pāris savas attiecības mēģina šķetināt karaokes vakarā kādā bārā. Kopā ar Kvadrifrona komandas aktieriem Reini Boteru, Jāni Kroni un Anci Strazdu lomā iejutīsies arī iestudējuma muzikālās koncepcijas autors Jānis Ozoliņš, kurš izrādei radījis un atlasījis mūziku.
Viņš norāda, ka "mūsu mentalitātei raksturīga melanholija, kas apvieno leģendārus hitus ar iemīļotiem latviešu šlāgeriem". P. Pļavniece papildina, ka "attiecības kļūst par šlāgeri, kurš konfliktos skan un skan, to nevar izdabūt ārā no galvas". Karaokē dziesmu teksts ir redzams – skatītāji var dungot līdzi un domāt par mazajām krīzēm. Vai tām netiek piešķirts pārāk liels mērogs?