Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Laba kritika ir kaut kas vairāk par viedokli

Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nominanti ir vienisprātis, ka viens no svarīgākajiem profesionalitātes kritērijiem ir godīgums

Jaunajā Rīgas teātrī 8. janvārī plkst. 19 sarīkojumā NN nakts tiks pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā. Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā šogad balvai izvirzīti seši kandidāti: Anda Baklāne, Pēteris Bankovskis, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Santa Mičule, Henrieta Verhoustinska un Alise Zariņa.

Gada balvas žūrijas priekšsēdētājs rakstnieks, filozofs un interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins uzskata, ka "kritika ir svarīga šodienas kultūras dzīves sastāvdaļa, bez sarunas par to, kas notiek visdažādāko žanru mākslā, tā zaudē iespēju padziļinātai sarunai ar skatītāju un klausītāju. Kritika ir nozīmīgs palīgs arī māksliniekiem, kas alkst un gaida novērtējumu, mācās no savām kļūdām un citu sasniegumiem. Kritika dod iespēju attīstīties un augt jaunām kultūras idejām, iesakņoties un rast pamatu tam, kas nākotnē vēl tikai radīs sabiedrības izpratni par skaisto".

Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā nodibināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šī gada nominantiem pieņēma biedrības izveidotā žūrija: interneta žurnāla satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore kinokritiķe Dita Rietuma, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, teātra kritiķe Edīte Tišheizere, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, publicists Valdis Ābols un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Galvenās balvas ieguvējs saņems arī naudas stipendiju 1500 eiro, ko atbalsta tehnoloģiju uzņēmums Tilde. Sarīkojums NN nakts būs veltīts kritikas un mākslas attiecībām, tas stāstīs par aizgājušo laiku mākslinieku un kritiķu strīdiem un sarunām, šodienas kritiku un kritisko domu. Piedalīsies Gundars Āboliņš, Uldis Anže, Juris Bartkevičs, Krista Burāne, Gundars Grasbergs, Elita Kļaviņa, Ieva Puķe, Gustavs Strenga un Toms Treibergs. Biļetes pieejamas Jaunā Rīgas teātra kasē un internetā: www.biletes.jrt.lv.

 

KDi nominantiem vaicāja:

 

1. Ko jūs saprotat ar profesionalitāti mākslas kritikā?

2. Ko vērtējat augstāk – dziļu erudīciju vai spridzinošu asprātību? Kāpēc?

3. Kurā no pasaules mākslas/kultūras izdevumiem vēlētos redzēt savu publikāciju?

4. Kāds, jūsuprāt, ir kaitinošākais stereotips par kritiķa darbu?

 

Anda Baklāne, literatūras kritiķe, Domuzīme, satori.lv, Punctum Magazine

1. Kritiķa darbā būtiskās lietas – pietiekamu mākslas pieredzi, pietiekamu vārdu krājumu, spēju salīdzināt.

2. Erudīciju vērtēju augstāk, jo mūsu kultūrā iemācīts lielāku vērtību piešķirt lietām, kurās ieguldīts lielāks darbs.

3. Digital Scholarship in the Humanities.

4. Kaitinošākais plaši sastopamais priekšstats par kritiķa darbu ir doma, ka šis darbs nevienam nav vajadzīgs. Protams, tas ir kaitinošs tieši tāpēc, ka varētu būt tuvs patiesībai (lasa tikai kritizētā darba autors – un ne vienmēr).

 

Pēteris Bankovskis, mākslas un kultūras (procesu) kritiķis, arterritory.com

1. Māku sajust, kas ir māksla un kas nav, neatkarīgi no tā, kas katrā laikmetā tiek par tādu uzskatīts. Bet tas ir grūti.

2. 50/50. Tā būtu jābūt jebkurā prozas tekstā, lai neieslīgtu pārgudrībā vai tukšās pļāpās.

3. The New Criterion.

4. Tas, ka no viņu rakstītā ir kaut kas atkarīgs.

 

Henrieta Verhoustinska, teātra kritiķe, KDi, Delfi.lv

1. Zināšanās balstīta spēja argumentēt un pamatot savu viedokli. Un viedokļa esamība, protams.

2. Ja runa nav par zinātnisku pētījumu, spridzinoša asprātība uzrunā dziļāk (un arī dziļāk aizskar) par visdziļāko erudīciju.

3. Tā kā vienīgā svešvaloda, kurā rakstu tikpat brīvi kā latviski, ir krievu valoda, mans sapņu žurnāls ir krievu Театр Maskavas teātra zinātnieces Marinas Davidovas vadībā.

4. Bieži dzirdētais un teātra mākslinieku intervijās lasītais, ka kritika rodas aiz skaudības un talanta trūkuma, kritiķim pašam alkstot un nespējot spēlēt vai iestudēt skatuves darbu.

 

Alise Zariņa, kinokritiķe, satori.lv, Kino Raksti

1. Spēju saglabāt objektivitāti vai, ja pieņemam, ka tādas nav, spēju piedāvāt jēgpilnu un pamatotu subjektīvo redzējumu. Laba kritika ir kas vairāk par viedokli.

2. Domāju, ka tie ir tikai instrumenti. Abi spēj padarīt tekstu aizraujošu, un abi spēj nogalināt tekstu, ja tiek izmantoti, lai tīksminātos par sevi. Man šķiet, ka būtiskāk ir tas, vai kritiķis spēj aprakstītajam mākslas darbam piešķirt kādu papildu dimensiju, būt gana jūtīgs pret kontekstu un godīgs pret sevi un lasītāju.

3. Laikam svarīgāk ir tas, lai cilvēki uzticētos manām publikācijām, līdzīgi kā es izvēlos lasīt konkrētus kritiķus, jo zinu, ka… būs labi. Ja, piemēram, Cahiers du cinéma izdomātu mani publicēt, es droši vien vienkārši pārbītos.

4. Bieži saskaros ar pieņēmumu, ka pateikt to, ka un kāpēc kāds mākslas darbs nav izdevies, kritiķiem sagādā ļaunu prieku un ka tas liecina par skaudību, neaptēstību un, protams, seksa trūkumu ikdienā.

 

Lauma Mellēna-Bartkeviča, mūzikas un teātra kritiķe, Neatkarīgā Rīta Avīze, kroders.lv, satori.lv, Mūzikas Saule, Teātra Vēstnesis

1. Godīgumu, erudīciju bez pašmērķīgas eksponēšanās, nemitīgu pilnveidošanos, spēju apjaust un konstatēt savas pieredzes ietekmi mākslas darba uztveres un interpretācijas procesos, brīvību kļūdīties un spēju to atzīt.

2. Domāju, ka nevar augstāk vērtēt erudīciju vai asprātību, pretnostatot saturu un formu. Svarīga ir erudīcijas, bagātas valodas un atmiņā paliekoša individuāla stila kombinācija. Cienu tos kolēģus, kuri meistarīgi atrod līdzsvaru starp mākslas artefakta analīzi un savu kritiķa ego.

3. Publikācijas pasaules mākslas izdevumos atkarīgas no komunikācijas prasmēm, mērķtiecīga darba nozarē starptautiskā kontekstā. Mani priecētu izdevība publicēties angliski iznākošajos izdevumos Opera Magazine, Classical Music un The Drama Review.

4. Uzskats, ka kritiķis noteikti ir caurkritis vai neizdevies nozares profesionālis, kurš par savu dzīves uzdevumu uzskata pateikt kaut ko negatīvu par profesionāļiem. Arī stereotips, ka tas ir viegli – staigā tik pa izrādēm, koncertiem, izstādēm un apraksti.

 

Santa Mičule, mākslas kritiķe, KDi, Punctum Magazine, Studija

1. Profesionālismu galvenokārt saskatu spējā veikli operēt ar plašu zināšanu klāstu – laba kritika bagātina lasītāja priekšstatus par mākslas darbu un to aptverošajām nozīmju likumsakarībām. Tam pretstatā neprofesionālu kritiku varētu salīdzināt ar Roršaha testiem, kas piedāvā vien tīksmināšanos par savu privāto asociāciju daudzveidību. Vēl kāds vienkāršs, bet būtisks un nez kāpēc bieži aizmirsts profesionalitātes princips ir analizēt mākslas notikumu saskaņā ar autora iecerēto uzdevumu, nevis pašam izdomāt spēles noteikumus un vēlamo rezultātu. Protams, nemaz nerunājot par distancēšanos no subjektīviem izdevīguma faktoriem, kam būtu jābūt pašsaprotamai.

2. Erudīciju. Asprātība ir patīkams, pat vēlams blakusefekts, taču tas ir uzmanības piesaistīšanas līdzeklis. Laba kritika var iztikt arī bez lasītāja izklaidēšanas – smieklīgu kaķu video internetā pagaidām ir pietiekami.

3. Jautājums uzreiz ietver faktu, ka Latvijas mākslas kritika ir pārāk lokāla un neiekļūst starptautiski aktuāla līmeņa izdevumos. Nedaudzos izņēmumus nosaka privātas pazīšanās un pašreklāma, nevis domas dziļums vai asredzīgums, tāpēc publicēties kādā izdevumā tikai tā popularitātes dēļ man nebūtu saistoši. Manas profesionālās vēlmes drīzāk saistās ar akadēmiskiem mākslas pētniecības un teorijas izdevumiem, kas sniegtu izglītojošas sadarbības iespējas ar kompetentu redkolēģiju.

4. Stereotips par kritiķi kā skolniecisku vērtētāju, kurš par mākslu domā tikai slavinošās vai nievājošās kategorijās. Kritiķis ir medijs starp mākslas darbu un skatītāju, kritiķa pieredze palīdz palūkoties uz darbu no tiem skatpunktiem, kas nav pašsaprotami ne darba radītajam, ne skatītājam. Mākslas kritika ir intelektuālās un emocionālās pieredzes artikulēšana, nevis spriedums, vai rezultāts ir izdevies "labs/slikts", – šim kritikas apakšžanram paredzēti projektu konkursi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja