Dzīve vada galā

Saules vētra kā tāda nav problēma, jo Zemi sarga tās magnētiskais lauks - tas pats, kādēļ mums ir Ziemeļ- un Dienvidpols. Problēma ir tā, ka šis Zemes magnētiskais lauks kopš apt. 100 gadiem strauji kļūst vājāks - pat gaidāms poļu apmainīšana vietām (kas jau biežāk ir noticis). Jo mazāk šis lauks, jo vairāk Saules vētra sasniedz Zemi, veidojot polārblāzmu (un līdz ar to nebūt ne tikai poļu reģionās!). Elektriskie virszemes vadi ir kā antenas tai - ietriekšanas gadījumā spēkstaciju elektronika un vadības bloki sabojāsies visur, t.i., globāli. Atjaunot elektrības padevi tādā gadījumā (t.i., vispārīgas pasaules ražošanas sabrukuma gadījumā) pēc zinātnieku aplēsēm prasīs 3 līdz 7 gadus. Neizbēgami sabruks jebkāda infrastruktūra. Karstie punkti būs lielpilsētas, kur vairs nebūs pieejams nekas - ne ūdens, ne arī pārtika (jo no elektrības atkarīgi ražōšana, iepakošana, logistika/transports, dzesēšana, galu galā arī pārdošana - un skaidrās naudas nebūs, jo nauda eksistē lielākoties virtuālā veidā uz kontiem, fiziski naudaszīmes vienkārši nepietiks). Izpildvara bez komunikācijas un transporta resursiem būs paralizēta, un acumirklī veidosies "alfa tēviņu" bandas, kas aptīrīs-nogalinās tos, kam vēl ir pārtikas krājumi, zirgu rati, saules baterijas un saules kolektori uz jumta utt. - tātad primitīvie izskaus inteliģentos, lauciniekus, galu galā autarķijas ciltis džungļos. - Zanes Zālītes raksts lasās ļoti omulīgi. Bet īstenībā centralizēta elektrība ir kļuvusi ne tikai par pasaules civilizācijas mugurkaulu, bet arī par tās Ahilleja papēdi (jeb Lāčplēša ausīm). Joku nav. Nemaz.