Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Pirmdiena, 14. oktobris
Minna, Vilhelmīne

Inteliģentākais nacionālkomunists

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Ko
K
Piecdesmito gadu beigās tikai iznīcināja pēdējos nacionālos partizānus, bet VISDU to laiku "labie"komunisti darbojās un baudīja privilēģijas.
jet
j
Rodas iespaids, ka vairums šeit ir vai nu: 1) pusaugu puikiņi, kuri ne tikai no Brežņeva laikiem, pat no padomju laikiem neko nezin kā tikai info druskas no pāris rakstiem. Drošvien citu pseidonacionālistiskie komentāri kalpo par pamatu arī pašu priekšstatam un viedoklim par tiem laikiem vai 2) vecie krēpas, kas padomju laikos nebijas NEKAS, bet tagad uzdodas par dižajiem disidentiem, jo redz partijā nav stājušies (partijā visus nemaz neņēma) un ar VDK nav sadarbojušies (viņiem katru sētnieku pratināt nebija vajadzības). Cik no jums visiem vispār kaut ko ir lasījuši ar nacionālkomunistiem? Pirms šī raksta vispār tādu vārdu bijāt dzirdējuši? Varējāt vismaz pirms rakstīt glupības, kaut ko pameklēt savā informācijas orākulā - google. Nacionālkomunisti, mīlīši, bija vienīgais spēks pēc Staļina nāves, kas reāli pārstāvēja latviešu intereses tajos drūmajos padomu laikos (Gorbačova laiks bija bērnu spēle salīdzinot ar Hruščova un Brežņeva valdīšanu). Tie bija latvieši, kas atrodoties varas gaiteņos, lavierējot, jā - arī uzpērkot, varēja pagriezt vismaz dažas lietas latviešiem izdevīgā gultnē. Cīnīties pret? Un kas tad cīnījās pret? Kurš ir tas varonis, kas cīnījās pret? Nolika reiz pusnaktī pie Brīvības pieminekļa puķes. Uzrakstīja uz garāžas sienas "brīva Latvija" vai kaut ko tamlīdzīgu. Tā ir tā izdaudzinātā pretošanās? Tie ir dižie disidenti? Tādi cilvēki kā Kalpiņš pats bija partijā un citus aicināja tur iet. Un jauniešu aicināja stāties kompartijā. Kāpēc? Jo citādi latviešus vienkārši izēstu! Toreiz bez kompartijas grāmatiņas kabatā nevarēja pretendēt ne uz vienu, kaut zemāka līmeņa priekšnieka amatu neskaitot stroikas brigadieri. Būt partijā jau sen bija tikai formāls pasākums nevis pārliecība. Tas bija veids kā iegūt vairāk varas. Bet bez varas nevarēja neko ietekmēt. Jā, šie cilvēki bija sistēmas daļa, viņi sadarbojās, bet atcerēsimies, ka arī latviešu sarkanie strēlnieki sadarbojās ar boļševikiem un tieši pateicoties šai sadarbībai vispār bija iespējama Latvija kā tāda. Bet varēja jau būt īsteni patrioti un nesadarboties. Ne ar vienu. Vai ņemt mietu un beigt dzīvi GULAGā. Labums no tā būtu? Štruns par to, galvenais poza! Starp citu vēstures līkloči ir neparedzami. Pēc Staļina nāves par varu padomijā reāli sāka cīnīties divas organizācijas - partija un VDK. Pirmās priekšgalā bija Hruščovs, otrai, ak vai - Berija. Un Berija, lai stiprinātu savas pozīcijas, izdomāja sākt ciešu sadarbību ar "brālīgo" republiku nacionālkomunistiem - cilvēkiem, kas it kā nebija pret komunisma celšanu, it kā nebija pret savienību, bet vēlējās vairāk nacinālās identitātes savās teritorijās. Staļina laikos viņos neviens neklausījās, bet Berija izdomāja, ka pielabinoties šim spēkam viņš noliks partijniekus pie malas - tie zaudēs savu ietekmi republikās. Tieši Berija bija tas, kas ierosināja un arī lika izpildīt, ka partijā visiem tās dalībniekiem jāzin vietējās nācijas valoda. Jā, jā, neticēsiet, bet šis gruzīns lika arī viesim Latvijas PSR nelatviešiem partijā un augstākajā ierēdniecībā zināt latviešu valodu. Tajos ta gados! Avantūra izgāzās, jo atskaitēt uz Maskavu tika rakstīts, ka visi ir nolikuši latviešu valodas prasmes eksāmenus, kas, protams, bija pilnīgs blefs, ko saprata pat pats Berija. Nevar zināt, kā būtu iegrozījusies vēsture, ja Beriju nebūtu sodījuši ar nāvi. Galu galā viņam vairs nevajadzēja izlikties un izdabāt Staļinam. Iespējams padomija būtu bijusi pavisam citādāka.
Marī
M
Mežabrāļi cīnījās. Spriežot pēc vēsturnieku pētījumiem un memuārliteratūtras (ne propadomiskās, protams) Berija bija smalks psihologs, kurš labi izmantoja Staļina psihozes un fobijas, kuram vara bija tikai pašmērķis - tas spīd cauri pat Jūsu pieminētajam "pozitīvajam" faktam par "brālīgo" republiku stiprināšanu. Bet VDK punduru pēcteči šo īpašību mantojuši, - ko gan darītu Urbanovičs dabūjis varu - šķiet, viņa sapnis par varu beidzas ar brīdi, kad varētu to tupus rāpus nolikt pie kāda Maskavas kundziņa kājām un kā pateicību dabūt ēzeļa ausis.
  • 5
  • 0
jet
j
Labāk devās uz lēģeri? Pēc Staļina nāves nevienu uz lēģeri vairs nesūtīja, bet taisni otrādi - daudziem radās iespēja atgriezties. Latvieši karoja gan cariskajā armijā, gan sarkanajā, gan SS un sazin kur vēl karos (šobrīd kā okupācijas spēki atrodas tuksnesī, bet var jau to saukt arī par miera uzturēšanu). Arī strādājuši ir pie visādām varām. Par kādu "sildīšanos" var būt runa? Tad jau sanāk, ka īstenākie patrioti ir tie, kas aizbēga uz ārzemēm sev skaistu dzīvi taisīt ASV, Argentīnā un Austrālijā un tagad mēdz mūs gudri pamācīt, kādi viņi tur "trimdā" cieta pēc Latvijas ilgojoties. Mums gan padomijā bija leiputrija laikam. Kāds labums bija no meža brāļiem? Ko viņi ir panākuši ar savu slapstīšanos? Parādījuši pozu? Laupījuši zemniekus un lauku veikalus dēļ tā, lai parādītu, ka karš vēl nav beidzies? Nacionālkomunisti ir darījuši latviešu tautas labā simtkārt vairāk kā urrāpatrioti. Internetā ir info, palasiet. Cita lieta, ka pats vārds "nacionālKOMUNISTI" daudziem griež ausīs. Laikam jau daži katreiz nospļaujās ejot gārām strēlnieku un Ulmaņa pieminekļiem Rīgā, jo viņi taču arī izvēlējās "līst pakaļā sildīties".
  • 1
  • 3
Ko
K
TU zini? Kāpēc tad bija cilvēki, kas labāk devās uz lēģeri, nekā līda sildīties komunistu pakaļā. Un Beriju neviens nesodīja, bet vienkārši nošāva un tās nav baumas.
  • 3
  • 0
gudrelis
g
tam Kalpiņam, ja viņš būtu bijis īstens patriots, nevajadzēja sēdēt tajā CK, bet ņemt rokās mietu un iet sist komunistus...
Vismaz
V
ar tiem noziedzniekiem nesadarboties.
  • 2
  • 1
jumors
j
Ir vēl sliktāk - latviešu valodu nedzird Saulkrastos, Jūrmalā, Liepājā, un es runāju tikai par vietām, kur esmu bijis pēdejos mēnešos. Par Rīgu nav ko runāt, kopš mums ir ausainītis, krievu valoda kļūst vienkārši bezkaunīga. Kas attiecas uz kungu strīdiņu - var jau teikt ka samaitā jebkura vara. Un tomēr, kam nav iespējas kādu varas sviru turēt, tam arī nav iespējas dzīvi izmainīt. No sava tēva dzirdēju, ka Kalpiņš = goda vīrs.
Nu, nu ...
N
Rīgas ielās latviešu valodu vairs nedzird. --- Tagad latviešu valodu Rīgas ielās dzird vēl mazāk. Kalpiņa laiks. 1959. gada 15. janvāris. Rīgā 44,54% latviešu, 38,39% krievu, 3,31% baltkrievu, 2,81% ukraiņu utt. Mūsdienas. 2011. gada 1. jūlijs . Rīgā 42,41% latviešu, 40,69% krievu, 4,15% baltkrievu, 3,83% ukraiņu utt.
prahtweeders
p
Paldies,man viss skaidrs,Senais,jūsu tipa ļaudis labi pazīstu. Tātad: 1)Visus brežņevlaikus nostrādājāt kādā ''kulturēlā'' iestādē,vai nu kā ''melnais'' vai arī no tiem,kas kolektīva foto pavīd trešajā rindā starp galvām. 2)Ar gara mantu ražošanu tieša sakara nebija,bet kā visi apkultūras latvieši uzskatījāt sevi par attiecīgām aprindām piederīgu un par lielāko laimi turējāt tikt atpazīts ''Skapī'' vai privātā bohēmalkoholiķu saietā. 3)Tā kā šādos dzerstiņos visi,kā pienākas,gudri muldēja pa deviņiem mēmiem,jūs,kā cilvēks ar labu atmiņu,savācāt tur viedokļus par visu ko,no kvantu fizikas līdz Vosa privātajai dzīvei. 4)Mūža nogalē vai drīzāk vēlbriedumā,neticis pietiekami cienīts no nepateicīgajiem apkārtējiem,jūs sākāt uzvesties kā ekscentriķis - persona,kas,nemainot pieņemto lomu,pastāvīgi izliekas par ko citu,būdams pilnīgi vesels garā.Tā dzima Senais. Es nebūtu ielaidies šai sarunā,ja vien jūsu pašpiedēvētā kultūra nebūtu apgūta starp ļaudīm,kas laizīja ''skābuļu'' paliekas no galda.Diskutēt jūs neprotat,jo jūsu pirmā vēlme ir pasludināt oponentu par muļķi.Redziet,pat šeit nenoturējāties,lai gan netikāt apvainots. Mūsu lielā atšķirība ir tā,ka es šeit vienkārši izsaku viedokļus stilā,kāds nu man kuru brīdi iepatīkas.Ne par ko neizliekos un kā māku tā maunu.Jūs turpretim tēlojat karali izdomātā elektrosignālu pilī,cerot gūt uzmanību no pielūdzējiem/ām,kas naivi domās,ka dzīvē izskatāties pēc Marģera Zariņa vai Zigmunda Skujiņa to labākajos gados.Viss jau būtu labi,ja vien karalis nebūtu kails un pārāk bieži neuzvestos kā nebarots cilvēka labākais draugs. Kāds tad šeit ir garās runas īsais saturs.Vienkāršs - uz katru jūsu nekorektību manā virzienā sekos nemanierība jūsējā. Būsim abpusēji ignorējoši. Sarunu beidzu.
Ha,ha,ha
H
Es pazīstu Seno un viņa "tipa ļaudis". Tu tiešām esi smieklīgs, sevišķi, kad salīdzini ar Zariņu(opera uz jauno krastu ) un Zermzaru (padomju elites portreti).Lai nu ko , ha,ha.
  • 7
  • 1
Senais>prahtweeders
S
Es tomēr savu viedokli pateikšu, jo gan jau izlasīsiet. Jūs laikam jūtaties kā muļķis, ja reiz manu tekstu tā saprotiet. Nu ko lai dara, ja smagi alojaties, bet nekas, tik vien piebildīšu, ka Brežņevlaiki bija stipri vēlāk, bet strādāt sāku daudz agrāk. Kaut kādu mentālu problēmu saskatīšanu manā personā, kas Jums pilnīgi sveša, Jumsa godu nedara, tieši tāpat kā jebkuram, kas atļaujas izteikties par nezināmo. Man tas šķiet komiski un reizē dramatiski, jo kļūstat nevis jocīgs, kas ļauj pašam par sevi pasmieties, kā man par sevi bieži sanāk, bet smieklīgs, tātad nožēlojams, ko nākas pažēlot. Tā kā spriežot pēc Jūsu nika esiet vīrietis, tas to padara vēl smagāku, jo tas ir briesmīgi, kad nākas pažēlot vīrieti. P.S.Es zinu, ka nelūgti padomi nav nekas labsm, tomēr atļaušos Jums ieteikt nespriedelēt par to ko neziniet.
  • 12
  • 1
prahtweeders
p
Bez apvainošanās,Senais,bet man vienkārši ir interesanti. Spriežot pēc jūsu avatara,jums pašreiz ir pāri 70,jo daudzreiz apgalvojāt esam kārtojis lietas 50.gados.Visu redzējis,visu dzirdējis,ar visiem māksliniekiem,rakstniekiem un bohēmu ballējies vismaz no 60.gadu sākuma. Ko tādā gadījumā jūs te darat tērējot Latvijas uzcelšanai atņemto laiku un kāpēc pašlaik neesat kāda partijas lokomotīve vai klubiņa vecbiedrs? Vai varbūt tomēr tā visa nebija un ir tikai parasta darbarūķa mūžā saklausīts tenku pārstāsts,vai pat - papus pie vakariņu galda stāstīja. Kas jūs esat,Senais?
Senais>prahtweeders
S
Apvainošanās ir nedrošu pusaudžu kategorija, tāpēc man tāla pagātne. Jums sanācis nedaudz pārspīlēt, bet visumā skaidrs, nebijušas dažas dīvainības. Te runājiet par piecdesmitajiem gadiem, te par sešdesmitajiem vēl lietojiet pieņēmumu par manis teikto. Es nekad neesmu teicis , ka ar visiem, es neklausos tenkas, tieši otrādi, iestājos pret ierasto "no neoficiāliem, bet drošiem avotiem"un parakstos ar pseidonīmu, lai mana persona neietekmētu teiktā novērtējumu. Jūsu jautājums ir vismaz muļķīgs, jo ietver pieņēmumu, ka neesmu(kā ziniet ka tā?), bet par tēva stāstīto pieminēt ir loģiski, jo katram, kam laimējies dzīvot ģimenē ir atmiņā vecāku stāsti, kas noder izpratnei. Vissmieklīgīkais ir Jūsu apromentizētais priekštats par agrāko laiku bohēmu, kas Jūsuprāt ir ballēšanās nonstop režīmā. Varu sarūgtināt, ka tā gluži nav. Pirmkārt es neesmu pieminējis ballēšanos, otrkārt toreiz, tai laikā par kura nezināšanu Jums kremt (velti reizējaties) ļoti daudzi radoši cilvēki patiešām strādāja ierindas darbus, jo ēst gribējās, bet ar sacerēto nebija cerību nopelnīt un daudzi negribēja publicēties sistēmas ietvaros. Nelauziet galvu par to, kas Jums nav paredzēts, jo, cik noprotu, Jums patiešām par tiem laikiem vien nostāsti zināmi. Atvainojiet!
  • 11
  • 2
Senais
S
Jūs jau arī neziniet tos laikus, bet tie "inteliģentie"latviešu tautai bija daudz bīstamāki par brutālajiem. Tie smalkie, kas vienalga ir kvalificējami kā kolaboracionisti, veidoja ilūziju, ka dzīve okupācijas apstākļos, komunistu diktēta ne vien nav slikta, bet samērā laba. Uz to daudzi uzrāvās un pilnā sparā dziedāja slavas dziesmas Ļeņinam. Protams, labi, ka arī p ārējā PSRS atradās ļaudis, kas saprata un kurus bāza gulagā, jo bija bīstami varai. Kā franču grupu, Kurtu Fridrihsonu ieskaitot. Ir smieklīgi runāt, kā Berjklavs, kas meloja, ka nezināja par represijām. Ja trulie nebūtu ņēmuši virsroku, iespējams vēl šo ļaudis ietu gājienos slava partijai un liktu puķes pie Ļeņinekļa Breīvības pieminekļa vietā. šie "labie"komunisti, būdami izglītotāki, laikus saoda, ka PSRS teju sabruks un tāpēc aši parūpējās par savām vietām, kas izdevās. Es labi atceros kā kāda gleznotāja čukstēja ausī Vosam, un kāds dzejnieks nekaunējās sēdēt partijas birojā u.t.t. Kad man laimējās satikt ārzemniekus, tie brīnījās, ka neesam mierā, jo viss tik labi, kā vitrīnās)(dziesmu svētkos, Ādažus u.tml. izskatās. Parunājiet ar kādu toreiz saspiestu, kas nedrīkstēja un vēlāk negribēja apmeklēt formālas mācību iestādes, kas nepublicējās, jo nespēja tai sistēmā, kas pat pierakstus nesaglabāja, jo baidījās, ka nomirs un tad kāds okšķeris laidīs klajā. Tad varbūit sapratīsiet, ka, lai arī Velns mēdz nebūt tik melns kā to mālē, vienalga tas ir velns.
Marī
M
Piekrītu, ka tieši šādi cilvēki viennozīmīgi saucami par kolaboracionistiem - jo tieši viņi nodrošināja varas leģitimitāti, "normalizēja" un atšķaidīja baisos purnus dažādos prezidijos. Pati gan tos esmu skatījusi vien agrā bērnībā un dokumentālos kadros, bet pirmoreiz ieraugot pie varas siles dīžājošamos Urbanoviču apstulbu - kā gaan cilvēki, kuri tajos laikos pavadījuši bērnību (nemaz nerunājot par ilgāku laiku) neredz viņa vieplī 1:1 kopiju no tolaiku impotento onkulīšu prezidijiem? Bet, lūk, iesēdina tādā prezijijā kādu "Baltijas sauli" vai dzejnieku un tūlīt bildīte kļūst gaišaķa un leģitīmāka. Bet pēc gadiem viņi saka - ai, es jau tikai tāda māksliniecīte&aktrisīte&dzejnieciņš tur biju, un par to visu slepšus nēzdodziņā ieņirdzu.
  • 21
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nevajag ar mani sarunāties!

Dziedātāja Zemfira (48) iestājas pret karu, ironizē par savu ārvalstu aģentes statusu, neļaus sevi apklusināt un jau 13. oktobrī atkal uzstāsies Rīgā.

Starp populistiem un politikas "sanitāro kordonu"

Vēlēšanu gads Lietuvā sasniedzis kulmināciju – šīs nedēļas nogalē kaimiņvalsts pilsoņi jau trešo reizi šajā gadā tika aicināti uz vēlēšanām. Maijā tika vēlēts prezidents, šo amatu saglabājot līdzši...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata