Karjera atomenerģijas nozarē Antonovam gāja secen, tomēr tagad viņš pamanījies nomest sava veida «atombumbu» uz Baltijas finanšu tirgu. Izskatās, ka sprādziena sekas būs jūtamas vēl ilgi. Snoras bankas krahs Lietuvā un Latvijas Krājbankas darbības apturēšana arī likusi uzdot jautājumus par Krievijas kapitāla ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku. Lai gan brīvā tirgus aizstāvji apgalvo, ka «kapitālam nav tautības», Krievijas naudas ieguldījumi Baltijā nākotnē droši vien tiks vērtēti daudz piesardzīgāk.
Pagājušā gada sākumā ietekmīgā laikraksta International Herald Tribune slejās parādījās Antonova komentārs ar nosaukumu Nepamatotās bailes no krievu naudas. Antonovs žēlojās par Zviedrijas valdību, kas likusi šķēršļus viņa vēlmei pārņemt savā kontrolē autoražotāju Saab. Pēc viņa domām, zviedru bailes no «ļaunā» krievu investora ir balstītas uz «sirreālām apsūdzībām» par ekonomiskiem noziegumiem un naudas atmazgāšanu, jo eiropiešiem esot aizspriedumi pret krievu biznesmeņiem. Antonovs aicināja pārvarēt aizspriedumus un brīdināja, ka pretējā gadījumā krievu kapitāls atradīs «jaunus, progresīvākus tirgus». Desmitiem tūkstošu Snoras un Krājbankas noguldītāju tagad atliek vien nožēlot, ka Antonovs jau sen nav pārcēlies uz «progresīvākiem» tirgiem, piemēram, Panamu un Dominiku, kur viņam pieder pāris banku.
Vairāk par Antonova biznesa aizkulisēm un Krājbankas krahu lasiet Sestdienā.