Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Leģendārā grupa Jumprava svin 30 gadu jubileju

Lai izrunātu to, kā Jumprava jūtas pašlaik, tiekamies viņu mēģinājumu telpās Dailes teātrī, kur Aigaram Grāveram jau desmit gadus ir ikdienas darbavieta — studija, kurā tiek veikti visdažādākie audioieraksti un notiek arī grupas mēģinājumi. Vēl pirms lielās rudens jubilejas turnejas viņi pēc ilgiem gadiem bija apvienojušies uz vairākiem koncertiem savā iepriekšējā sastāvā, ar ko grupa kļuva labi pazīstama un kad tajā vēl spēlēja un dziedāja Aigars Voitišķis un Ingus Ulmanis — abi Jumpravu atstāja 1987.gadā.

Tiem latviešu mūzikas cienītājiem, kuru mīļākās dziesmas bija Ulmaņa dziedātie Mākonis un Par rozēm, likās, ka tā ir katastrofa, turklāt ap to pašu laiku no Līviem aizgāja Igo un no Zig Zag — Gvido Linga. "Pasaules gals! Apokalipse!" ironiski iesaucas Aigars Grauba, kurš kopā ar Grāveru tolaik bija tie, kuriem likās, ka tālākai grupas attīstībai agresīvāka un elektroniskāka skanējuma virzienā pēc Depeche Mode parauga Ulmanis un Voitis (Voitišķa iesauka) īsti nederēja. It īpaši pirmais ar savu akadēmiski pareizo dziedāšanu, kurā nebija nekā panciska, pēc kā prasījās astoņdesmitajos gados, lai izklausītos laika garam atbilstoši.

Rudens turneja šoreiz netiek pasludināta par fanu pēdējo iespēju tikties ar Jumpravu. Aigars Krēsla saka, ka šī turneja netiek pozicionēta kā atvadas, un Grauba piebilst, ka atvadas pienāk bez pozicionēšanas. 90.gadu sākumā gan, vēl nesasnieguši desmit gadu jubileju, viņi paziņoja par savu galu, nospēlējot pēdējo koncertu tagad jau nojauktajā Sporta pilī. Toreiz tas grupas faniem likās kā vēl viens pasaules gals. Tas ne tuvu nebija laiks, kad grupai būtu jāžēlojas par publikas intereses atslābumu. Jumprava, līdzīgi kā pirms tam Raimonds Pauls, bija kļuvusi par Mikrofona aptaujas absolūto līderi, uzvarot tajā divus gadu pēc kārtas ar dziesmām Peldētājs un Baltā, un, visticamāk, plūktu laurus arī turpmāk, bet viņi nolēma aiziet. Daudzi tam arī noticēja — ja jau mūziķi saka, tad laikam tā arī būs, un ar asarām acīs devās uz pēdējo koncertu.

Jumpravas pārtraukuma posmā 90.gados Ašais atvēra vairākus veikalus, bet Stīvais — Multiklubu Valmierā un sāka rīkot Valmieras rokfestivālu. Tagad Ašajam veikalu bizness ir beidzies, un viņš strādā pie filmām un seriāliem, ierakstot skaņu. "Bomiķis viņš ir," precizē Grāvis, ar to domājot bomi Ašā rokās, kura galā iekārts mikrofons. Stīvais arī sen vairs nesaimnieko ne klubā, ne rīko festivālu — viņam vienīgā nodarbošanās ir muzicēšana Jumpravā un tagad arī grupā Linga. "Skatos riņķī, ko es vēl varētu darīt. Lingā spēlēju taustiņus. Viņi man tomēr seni draugi. Elmārs Rudzītis prom, Gints Cālītis spēlēja, bet viņam ir savi plāni. Man piedāvāja, un es piekritu."

Grauba kā režisors jau uzņēmis filmas Drosme nogalināt, Baiga vasara, Rīgas sargi un Sapņu komanda 1935, bet pašlaik strādā pie nākamās: "Leģenda par Nameja gredzenu, XIII gadsimts. Mums nav tādas filmas. Šis stāsts mani ir uzrunājis un iedvesmojis. Filmai vajadzētu būt gatavai 2016.gadā. Turpinu Latvijas vēstures ekranizēšanu, tikai rokot dziļāk. Protams, ir vēstures materiāli, bet tā vairāk būs leģenda par tiem laikiem, par mūsu vēstures brīnišķīgajām varonīgajām lappusēm. Scenārijs nav rakstīts pēc hronikām vai kāda literāra darba — mēs radam jaunu leģendu, tāpēc var teikt, ka no vēstures tur būs iedvesma. Piedāvāsim pašu sacerētu versiju par tiem laikiem," stāsta Grauba. Viņam ir iecere izveidot arī dokumentālo filmu par Jumpravu, tāpēc pieejamie veco koncertierakstu video nav vēl salikti YouTube. DVD laiks ir pagājis, tāpēc šo filmu, kad tā tiks izveidota, paredzēts rādīt uz lielajiem ekrāniem.

Kad esam jau izrunājušies teātrī, Grauba pēc dažām dienām uzaicina uz kafiju, domājot, vai ir pateicis visu svarīgāko par Jumpravas nozīmi pašu dzīvē. Viņš atceras savas gaitas Zvaigznītē un uzsver, ka tā plaši pazīstama bijusi tieši tajos laikos, kad tur darbojās personības, nevis vienkārši ballīšu muzikanti. Bija Ojāra Grīnberga un Ulda Stabulnieka laiks, bija Zigmara Liepiņa periods, un bija Uģa Prauliņa un Aigara Graubas izpildītais Strēlnieku cikls. Tāpat arī Jumprava ir grupa, kurā katrs dalībnieks ir spilgta personība, un visiem kopā rodas mūzika. "Vairs nav tā, kā jaunībā, ka tas ir vienīgais, ko darām, bet darboties Jumpravā — tas mums ir tikpat dabiski kā elpot. Mums nav jāiekaro sava vieta zem saules — mums tā jau ir."

Jumpravas koncerti
18.oktobrī Jelgavā
25.oktobrī Liepājā
31.oktobrī Valmierā
1.novembrī Jēkabpilī
5.novembrī Madonā
7.novembrī Mālpilī
13. un 14.novembrī Rīgā, koncertzālē Palladium
27.decembrī Ventspilī

Visu rakstu par leģendāro grupu Jumprava lasiet žurnāla Sestdiena 17.oktobra numurā!

Top komentāri

Saldie astoņdesmitie
S
Lai gan arī parasti smīkņāju, ka visādiem žurnālistiem un apskatniekiem mūslaikos tik labprāt patīk visu pēc kārtas pasludināt par "leģendāru", tomēr domāju, ka attiecībā uz "Jumpravu" tas nav pārspīlēts apzīmējums, kas būtu lietots nevietā. Man 80. gados daudz vairāk sirds iesila uz "Dzeltenajiem pastniekiem" viņu pilnīgi kā no citas planētas atlidojušās oriģinalites dēļ un uz "Pērkonu" viņu absolūti neatkārtojamās prasmes dēļ apvienot vienuviet eleganci un ekstravaganci to galējās izpausmēs, tomēr es tāpat kā daudzi jo daudzi tie, kas ir dzīvojuši 80. gados, piekrītu, ka "Jumprava" ir to laiku leģenda, jo lieliski prata ietvert savā mūzikā un performancēs tolaiku Latvijai tik raksturīgo tieksmi izlauzties, brīvības alkas, "Wind of Change" latviešu gaumē (kas principā katrai savā veidā bija raksturīgs visām nozīmīgajām 80. gadu latviešu grupām) - netveramā, nenoformulējamā prasme kļūt par sava laika balsi - un pašiem sava radošā ceļa iešanu. Turklāt "Jumprava" ir radījusi vairākus hītus, kas jau ir latviešu poproka / sintpopa zelta fondā - "Ziemeļmeita", "Šeit lejā", "Vēlreiz", kuri 80. gados uzvējoja ar tik spēcīgu smeldzi, ironiju, sāpi. Turklāt "Šeit lejā" bija ģeniāls Igora Lingas videoklips ar gluži vai Franca Kafkas absurda vērienu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Es
E
Mīlu jūs!! Jūsu gabalos ir dziļas un vārdos nepasakāmas patiesības! Mīlu!
Nostradamus
N
Tā trešā bilde noteikti ir no 1988.g. rokoperas "Lāčplēsis", kurā jumpravieši atveidoja Līkcepures (Z. Muktupāvels) rokaspuišus.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Spēka dziesma

Vasaras ar laivošanu un Jāņu nakts tradīcijām, bet arī Centrāltirgus, ogošana un tas, kā skan latviešu valoda. ASV dzimušajam, vēlāk Singapūrā izaugušajam un dažādās vietās pasaulē pabijušajam ...

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata