Tā vietā viņš labāk aizbrauc atpūsties mežā, piedalās medībās. «Tur cilvēki nerunā par bankām. Viņi runā par to, cik mežā koku sagāzts, kāda būs ziema...» Bijušā Krājbankas vadītāja secinājums ir skarbs: paredzēt ziemas bargumu pēc dabas zīmēm cilvēki aizvien vēl prot labāk nekā banku krīzes.
Fragments no intervijas:
Vai jums pašam bija noguldījumi Krājbankā?
Jā, vēl tajā dienā, kad parādījās ziņas par Snoras, es aizgāju un iemaksāju naudiņu savā kontā, lai varētu veikt maksājumus. Ja zinātu par gaidāmajām problēmām, droši vien darītu pretēji.
Kad jūs aicināja strādāt Krājbankā, vai neaizdomājāties par darba devēja reputāciju? Krievijā par Antonovu jau tad klīda dažādas runas.
Par jebkuru cilvēku dzirdēsiet dažādas runas. Viedokļi mēdz būt ļoti polarizēti. Ja gribat, arī par mani var dabūt daudz dažādu viedokļu. Kad aizgāju no Krājbankas, bija tādi, kas teica: «Viņu izmeta.» Tagad ir tādi, kas saka: «Viņš aizmuka.» Nu, tad «izmeta» vai «aizmuka»? Es varu stāstīt, ko gribu, bet šie ļaudis visu zina labāk. Vienkārši zina, un viss.
Nesen jūs laikrakstam Financial Times izteicāties, ka grieķi iet protestēt ielās, bet latvieši nopērk vienvirziena biļeti lidojumam ar airBaltic. Varbūt valdībai tagad jāizmanto izdevība nolaist uz grunti airBaltic, lai latvieši vairs nevarētu emigrēt?
Problēmas var risināt dažādos veidos. Ja sāp roka, var jau to nozāģēt. Manuprāt, sociālās funkcijas ir jānodala no biznesa. Ja runājam par airBaltic kā biznesu, valdībai nebūtu tajā jāiesaistās. Tas ir globāls bizness, kurā ir milzīga konkurence. Valdībai nebūtu jāpiedalās tādā biznesā kā aviopārvadājumi vai bankas, kur pastāv liela konkurence. Cita lieta, ja biznesam ir sociālas funkcijas vai arī pastāv monopola veidošanās risks.
Tātad valdībai nebūtu jāiesaistās banku glābšanā?
Bankas arī ir bizness. Valdībai nav jābūt biznesā. Ja mēs glābjam bankas, kādēļ netiek glābti zemnieki, kas nevar samaksāt kredītu? Kādēļ neviens negrasās glābt mazos uzņēmējus, kuriem jāglābjas pašiem?
Vai banku krīzes būs arī turpmāk?
Protams. Latvija nav unikāla šajā ziņā.
Pilnu interviju ar Mārtiņu Bondaru lasiet jaunākajā Sestdienā!