Pašā Eiropas galā

Internetā pieejama skopa informācija. Kā tad. Kas meklē tas atrod. Pirms mēs uz turieni aizbraucām un aizgājām 2008 gadā, jā tad varbūt varētu teikt, ka bija skopa informācija. Kaut gan tā pat mēs visu atradām, izlasijām, gatavojāmies un mums viss bija labi. Piedzīvojums fantastisks, trakākais ko tu nevari iedomāties un paredzēt ir tas, ka būs jāiet. Būs jāiet pa akmeņiem, un ilgi. Tas nav tāpat kā brist pa mežu vai purvu. Ripojošu akmeņu jūra nogurdina kājas un jāiet ļoti uzmanīgi. Tagad jau nu pavisam noteikti internetā Latviešu valodā ir atrodams diezgan daudz informācijas par Nordkynu.

Tā kā biedri vimba, antra un bizenājs jau ir kaut ko ieklepojuši par savu "sportisko" pārgājienu, tad te būs arī mani 5 centi Jāsaka, ka mēs tik ļoti nesteidzāmies, izmantojām laiku, lai vairāk redzētu (un izietu pa atšķirīgiem maršrutiem). Jā, mums ar laikapstākli kapitāli veicās, jo dabūjām pamatīgi iesvīst. Taču tas bija arī labāk, nekā, ja mēs kultos pa biezu un slapju mākoni, tā neko, kas ir tālāk par pārsimts metriem, arī neieraugot. Pēc laika pienāk brīdis, kad rodas vēlme to pašu atkārtot... Un arī mācīties no savām kļūdām, kādas gadījās arī mums (:

Izlasīju rakstiņu un jāteic godīgi -nedaudz vīlos. Šie gājēji pat nezina, ko palaida garām, izvēloties atpakaļ doties ar 350eur vērto evakuācijas transportu. Tas īstais labumiņš būtu sācies atpakaļceļā. Protams, katram ir sev tuvas metodes, kā ceļot un kā gūt lielāko gandarījumu, tāpēc tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas. Tiesa, piekritīšu, ūdens upē auksts arī jūnija beigās un arī sniegs samanāms daudz kur. Bet šis viennozīmīgi ir bijis manas dzīves Lieliskākais piedzīvojums - ne tikai fantastiski skaistās dabas dēļ, bet arī iespējas ielūkoties sevī dēļ un apzināties, cik daudz es patiesībā varu. Pushing myself to the limits. Sevis izzināšana un pārbaudīšana gan fiziski, gan psiholoģiski tā bija kārtīga! P.S. vimba, bizenajs, es neesmu vēl atteikusies vēl kādreiz turp aizbraukt! :)) un paldies par mana linka popularizēšanu ;)

rekur 17 h turp atpakalj būtu labāk šos nointervējuši :)

Tur tak jau gājuši n-tie latvieši, kas visu ceļu turp atpakaļ nogāja ar kājām diennakts laikā un šie te rakstā ar laivu :D

Kad mēs brauksim nākamreiz? Tajās nabaga dažās upītēs ūdens cauru gadu +4C. Novelkam zābakus, pārejam tos 5m pāri, pasēžam vienkārši un pagaidām kad kājas nožūs. Lieta darīta. Ko lai saka, mazliet nepaveicās, mazliet nezināšanas, bet mēs visi mācamies no savām kļūdām. http://boomhigh.wordpress.com/2010/06/29/nbs-nothing-but-stones/ by @antra_s

Nu ledus/sniegs tur vietām pilnībā neizkūst nekad, upītes arī čalo tāpat jūnija beigās, jūlija sākumā, t ap +5-+7 grādi. Tāpat bridām pa upi basām kājām, nekas, dzīvi veseli. Jums vienkārši nepaveicās ar laikapstākli, mēs izgājam faktiski bez nevienas lietuslāses. Skaistās, mežonīgas dabas, izaicinājuma dēļ iesaku ikvienam, kam sirds kāro ko vairāk kā piektdienas vakaros tikai iesūkt alu.

Katram, kurš grib piedzīvot kaut ko interesantāku par līdz minūtei izplānotu tūrisma grupu piedāvājumu, kur galopā jāskrien no viena pieminekļa uz otru, gadās iekulties neapdomīgās situācijās. Kāds šito rakstu izlasīs un varbūt kļūs gudrāks. Vairāk painteresēsies, vai ledus jau izkusis :)

Izlasīju un gribas tikai pateikt, ka dumji un nepdomīgi ceļotāji, kas riskēja ar savām dzīvībām pilnīgi nevietā. Norvēģijas kalnos šad tad arī vasarā nosalst līdz nāvei neapdomīgie ceļotāji. Tā kā lepoties jau īpaši šiem ceļotājiem nav ar ko un cerams, ka citās zemēs viņi būs gudrāki ceļotāji un neapgrūtinās vietējos savas muļķības dēļ.