Sapnis par četriem riteņiem

60 - 70 tos nedrīkstyēja būt pat alkohola smaka, nemaz nerunājot par kaut kādām promilēm.

Vispār gribētos nedaudz precīzāku stāstu, bet iztikt var. Pēc kara PSRS ražoja "Moskvičus" , kas tiešām bija gandrīz "Opel olimpija", bet velti nav rakstā pieminētas "Pobedas" Gaz 20 ko ražoja ASV uzbūvētajā rūpnīcā un tā bija pirmā automašīna ar pontona tipa virsbūvi. Dzinēji bija tam laikam visai labi, kaut ar apakšējiem vārstiem un detaļas bija atbilstošas "Zim" sešu cilindru dzinējam t' apat kā Gaz - 51 kravas mašīnai. "Moskviči" sākumā maksāja 9,5 tūkstošus rubļu bet "Pobeda" 16. Runa par pirms 1961. gada naudas reformas rubļiem. Atļauties varēja, bet nebija nopērkamas, jo ražošanas jauda stipri atpalika. Jā, gandrīz pilnīgi nesasniedzams sapnis bija "Zims" Gaz -12, bet dažam labam piederēja, kas nopelnus bija sakrājis.Pēc M-20 sāka ražot M- 21 "Volgu"kas tika daudzām prominencēm, pat basketbolistam Jānim Krūmiņam, nedaudz pārtaisīta. RAF ražoja no sākuma maza izmēra autobusus ar koka virsbūvēm, un Gaz 51 agregātiem, bet vēlāk mikroautobusus "Latvija" kurā izmantoja "Volgas" tiltus un motoru. Vēl bija "Festivāls" un "Sprīdītis", bet tie netika ražoti vairumā. Žigulis ienāca kā svaiga vēsma un sākumā tika kritizēts, kamēr lietotāji saprata. Tiesa pirmie, ko ražoja itāļu uzraudzībā, kalpoja nesalīdzināmi labāk, nekā vēlāk plāna sabojātie. Pēc kara vēl daudziem bija īpašumā , tā saucamie, trofeju vāģi. Opeļi, "BMW" , pat "Mersedesi" . Te nav vietas sīkākam aprakstam, un Metuzāla kungs nav velti pūlējies, jo sanācis samērā labs raksts, vienīgi jūtams, ka pats to drēbi nepazīst, ka raksta ko dzirdējis.