Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Simt gadu bez cirvja un zāģa

Ar Moricsalas rezervāta dibināšanu sākās teritoriālā dabas aizsardzība Latvijā. Būtu Latvija neatkarību atguvusi mazliet ātrāk, mēs varētu rīkoties līdzīgi dažai labai bijušajai Lielbritānijas kolonijai, slavinot savus jaukumus un papildinot valsts kasi.

Kā Karību salu valstiņa Antigva un Barbuda pamanījās vairākas reizes izdot īpašas pastmarkas arī savai trešajai salai Redondai, lai gan šī sala ir neapdzīvota, tā Latvijas pasts varētu izlaist skaistas markas ar uzrakstu Moricsala. Tēmu te pietiktu vairākiem izlaidumiem, sākot ar salas bagātīgo putnu un kukaiņu faunu un retajiem augiem, un beidzot ar vēsturi, kur varētu attēlot gan uz salas atrastās akmens laikmeta cilvēku apmetnes, gan salas vārda devēja Saksijas grāfa Morica dēkainās gaitas vairākās Eiropas valstīs.

Turklāt, ja nu reiz neatkarības tapšanas peripetiju rezultātā vienīgā Latvijas teritorijai reiz piederējusī ārējā sala, Roņu sala, nonāca Igaunijas īpašumā, mēs varētu ar Moricsalas pastmarkām celt savu nacionālo lepnumu, rādot, kāda īpaša mums ir iekšējā sala. Šogad mēs šajā ziņā igauņu pašapziņai varētu iezāģēt īpaši. Jo šogad aprit simt gadu kopš Moricsala kļuvusi par rezervātu, un juridisku dokumentu rūpīgāki pētītāji apgalvo, ka tieši Moricsala, nevis 1910.gadā dibinātais Vaikas salu rezervāts (trīs miniatūras akmens saliņas Vilsandi salas rietumos), ir uzskatāma par pirmo rezervātu visā cariskajā Krievijā, kuras sastāvdaļas tolaik bija arī Baltijas Ostseeprovinzen Kurland, Livland und Estland. 1912.gada 6.jūnijs ir arī dabas aizsardzības sākums Latvijā, ja uz dabas aizsardzību raugāmies izplatītākajā, teritorālajā izpratnē, par kuras sākumu uzskata Jeloustonas nacionālā parka dibināšanu 1872.gadā ASV. 

Kāda izskatīsies Moricsala pēc simt gadiem? Salas gubernatore, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietniece Dace Sāmīte to atsakās prognozēt: «Pārveidotāju netrūkst. Tie paši kormorāni jeb jūraskraukļi, mežacūkas, bebri…» Bebru rezervāta dibināšanas laikā Latvijā nebija vispār, tie salu atklājuši samērā nesen, taču jau ķērušies klāt ozoliem. Bebru invāzija ar jaunu spēku uzjundī jautājumu, kā cilvēkam, kurš uzņēmies nodrošināt dabas procesu neskartu ritējumu, būtu jārīkojas — jāļauj visam ritēt savu gaitu vai jāiejaucas, bebru gadījumā jāizskauž tie, lai saglabātu ozolu audzes? Nupat Moricsalas simtgadei veltītā zinātniskā konferencē vairākums zinātnieku palicis pie viedokļa, ka nav jāiejaucas — vismaz pašreiz…
Visu rakstu par Moricsalu lasiet jaunākajā Sestdienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata