Taurupes traģēdija - vēl pat nebija sākuši dzīvot

kilometrā automašīna Audi 100 nobrauca no ceļa un ietriecās kokā. Dzīvību uz vietas zaudēja seši cilvēki - Valdis Štāls (39), viņa dēls Artis Štāls (18), Mārtiņš Reimanis (24), Kaspars Dzalbs (28), Mārtiņš Grāvītis (18) un Kristīne Radiviloviča (18). Visi bojāgājušie dzīvojuši netālu un devušies mājās pēc ballītes. Par traģiskās avārijas iemeslu tiek minēts pārāk liels ātrums. Pa šo ceļa posmu drīkst braukt ar 90 km/h, bet policija pieļauj, ka tas pārsniegts. Mašīnā atradās vairāk pasažieru, nekā pieļaujams, un skaidrs, ka viņi nebija lietojuši drošības jostas. Automašīnā mētājās alkohola pudeles.Taurupē visi pazina četrus bojāgājušos - nelielā pagasta iedzīvotājus Valdi un Arti Štālus, Mārtiņu Reimani un Kasparu Dzalbu. Pārējie automašīnas pasažieri bija 11.klases skolniece Kristīne Radiviloviča no tuvējā Nītaures pagasta un 18 gadu vecais Mārtiņš Grāvītis no Zaubes. Viņi braucējiem pievienojušies neilgi pirms negadījuma. Kad vaicājam par avāriju, daudzi vietējie atbildes vietā drūmi klusē, vien piemetinot, ka tik gara pavadītāju rinda kā jauniešu bērēs, kas notika pagājušās nedēļas nogalē, vēl neesot redzēta.Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis saka, ka sešu jaunu cilvēku zaudējums ir neizmērojami liels, jo laukos cilvēku kļūst aizvien mazāk. Taurupē dzīvo ap 800 cilvēku. «Normāli lauku jaunieši no ģimenēm, kas cīnās par eksistenci. Viņi nebija no tiem, kam ir lielas problēmas ar alkoholu.»Notikusī traģēdija pagasta vadītājā raisījusi rūgtas pārdomas: "Rupji pārkāpa noteikumus, pārvērtēja savas spējas, un jau pēc īsa mirkļa mediķu brigāde viņus iepakoja zilos maisos, ko nolika grāvja malā. Vecāki ieradās atpazīt līķus, līdz pēdējai sekundei cerot, ka notikusi kļūda un tie nav viņu bērni. Viss, tāda ir cena. Vai bija vērts?" Pēc traģēdijas Stafeckim jautāja, vai pagastā tiks izsludinātas sēras, bet tobrīd viņš domāja par ko citu - ka traģēdija varēja būt vēl briesmīgāka. "Ap šo laiku katru rītu pretējā virzienā dodas mūsu skolēnu autobuss. Stundu pēc notikušā manā kabinetā trīcošām rokām un zaļš no bailēm sēdēja autobusa šoferis, kurš bija redzējis, kā no sadragātā auto izvelk mirušos. Man nemaz negribas domāt, kas varēja notikt, ja viņi būtu braukuši pēc nepilnas pusstundas."Pēc pulksten septiņiem, burtiski dažas minūtes pirms avārijas, Nītaures vidusskolas pavāre saņēma īsziņu no Kristīnes Radivilovičas: "Skolā nebūšu, man pusdienas neklājiet." Pēc īsa mirkļa skaistā, sabiedriski aktīvā teicamniece, ar kuru skolā tik ļoti lepojās, zaudēja dzīvību. "Šis mūsu skolā bija drošības gads, mēs tik daudz runājām par šādām lietām,» nopūšas Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš. "Mēs varam izrunāt muti sausu, bet jaunie tik un tā domā: ai, tas jau mani neskars! Tagad mūsu skolas 11.klasē turpinās mācīties tikai trīs jaunieši."Sniegā ieputināta Štālu ģimenes lauku māja šķiet sarukusi pavisam sīciņa. Virtuvē mūs sagaida smalka, slaida gaišmate - dažās dienās izkritusies līdz nepazīšanai. Tumši loki zem acīm, bet zilās acis gandrīz izmisīgi spožas. Aļona Štāle atzīst, ka vēl nespēj apjēgt notikušo. Kā gan tas būtu iespējams, ja vēl pirms nedēļas vīrs Valdis, ar kuru kopā nodzīvoti vairāk nekā 20 gadi, un jaunākais no trim dēliem Artis sēdēja pie galda un jautri apspriedās par sadzīviskām lietām. Ģimenē vēl ir divi vecāki (22 un 20 gadus veci) dēli un septiņus gadus veca meita Annija Keita."Mums bija ļoti laimīga dzīve, pēc divdesmit kopdzīves gadiem nolēmām nostiprināt mūsu saites un 2013.gada 13.novembrī salaulājāmies Dieva priekšā Suntažu baznīcā. Tieši pēdējā laikā mums dzīvē viss gāja uz augšu, arī materiālā ziņā. Neilgi pirms nāves Valdis sarakstīja uz lapiņas mērījumus, lai iegādātos caurules un ievilktu mājā ūdensvadu. Plānojām turpināt dzīvokļa remontu, paņēmām līzingā automašīnu, nomainījām visus logus. Valdis bija mans balsts un galvenais pelnītājs ģimenē. Nezinu, ko tagad darīt. Man būs jāmācās dzīvot no jauna," stāsta Aļona, ar nervozu kustību piekļaujot meitu sev tuvāk.