Pirms vairāk nekā 10 gadiem notika nelaime. Mēs zaudējām bērniņu. Pat nezinu, kā mēs ar sievu tikām tam pāri. Tas bija melns periods. Pirmās dienas, pēc tam pirmās nedēļas bija drūmi. Laiks ārā bija labs, bet iekšā smagums. Sākās tas, kam, pēc visa spriežot, bija jākļūst par smagu psiholoģisku saslimšanu – depresiju. Atceroties pirmās dienas, labāk kļuva, vienīgi apēdot nervus nomierinošu tableti. Tā bija farmācija, kas paveica brīnumu. Likās, šos līdzekļus vajadzēs visu laiku. Taču, par laimi, ikdiena neapstājas. Rūpes par sadzīviskām lietām nekur nepazūd. Tomēr, retrospektīvi skatoties, īstais iemesls šī murga pārvarēšanai, šķiet, bija sports.
Jau no bērnības aktīvi sportoju. Agrāk trenējos basketbolā, bet kopš 18 gadu vecuma regulāri spēlēju hokeju. Par spīti drūmajiem notikumiem, turpināju iet uz hokeja un basketbola treniņiem. Sākumā, lai vienkārši aizmirstos. Šie sporta veidi ievelk ar savu mazo spēles pasaulīti, kurā vienīgās problēmas ir negūti vārti vai netrāpīšana pa ripu. Patiesi – tā dēvētais eskeipisms ir viena liela daļa no tā, ko mums sniedz sports un fiziskas aktivitātes. Taču, kā izrādās, sportam, fiziskai ķermeņa nodarbināšanai ir arī terapeitiskas īpašības.
Tagad, kad to labi apzinos, īpaši grūtos un stresainos mirkļos tā vietā, lai domātu par tabletēm un citiem mākslīgiem līdzekļiem, vienkārši uzvelku sporta čības un dodos skriet. Taču ir vērts papētīt nedaudz sīkāk, kā tas viss strādā.
Fizioloģija
Fiziskas ķermeņa kustības ietekmē smadzenes vairākos veidos. Pirmkārt, tās paātrina sirds ritmu jeb pulsu, kā rezultātā smadzenēm tiek piegādāts vairāk skābekļa. Šis straujais asins un skābekļa pieplūdums smadzenēm palīdz tālāk regulēt ļoti daudzas ķermeņa augšanas un attīstības funkcijas. Fiziskie vingrinājumi (tai skaitā skriešana un svaru celšana) veicina jaunu smadzeņu šūnu savienojumu veidošanos. Papildus izdalās cilvēka organismam svarīgi hormoni, kas ne vien nodrošina labsajūtu, bet veic būtiskas dzīvības procesu funkcijas, – endorfīni, dopamīns, BDNF (brain-derived neurotrophic factor – no angļu val.) –, kas tiek uzskatīti par dabīgiem antidepresantiem.
Tieši tāpat fiziskās aktivitātes uzlabo arī mielinācijas procesu. Kas tas ir? Mielīns ir balts izolējošais apvalks nervu šūnu savienojumiem smadzenēs. Izpētīts, ka tieši fiziskas aktivitātes uzlabo mielinācijas mikrostruktūras. Smadzeņu šūnu bojājumi un nepilnīga mielinācija tiek saistīta ar multiplo sklerozi, Alcheimera slimību un citām neirodeģeneratīvajām saslimšanām. Ilinoisas Universitātes pētniece Laura Čedoka-Heimena uzsver: "Agrākos pētījumos tika noskaidrots, ka bērni ar lielāku aerobo sagatavotību ir ar lielāku pelēkās vielas īpatsvaru smadzenēs, kas ir būtiski atmiņas un jaunu lietu apgūšanas procesiem. Taču tagad mums ir skaidrs, ka tas attiecas arī uz smadzeņu balto matēriju, kas nodrošina šos procesus."
Tādējādi līdzās ierastajam pieņēmumam, ka bērniem vajadzētu daudz kustēties, lai izvairītos no liekā svara, viņiem tas būtu jādara arī tādēļ, lai viņu smadzenes attīstītos optimāli, konkrētāk, tieši uzmanība un atmiņa.
Taču, izrādās, daudz būs panākts jau ar to vien, ja izvairīsimies no sēdēšanas visas dienas garumā. Nu jau par modes lietu slavenajā Silīcija ielejā Stīva Džobsa iespaidā kļuvis uzņēmumu sapulces un pārrunas rīkot pastaigu formātā. Apple zīmola radītājs un tehnoloģiju ikona ir viens no tiem, kurš jebkāda veida pārrunas veica pastaigājoties. Patiesi, staigāšana vieglā, nedaudz paātrinātā solī ļoti labi stimulē asinsriti. Turklāt staigāšana nerada pārāk lielu slodzi pārējai ķermeņa muskulatūrai, kas pie lielākām slodzēm atņemtu skābekli smadzenēm. Tādējādi smadzenes tiek optimāli apasiņotas un apgādātas ar skābekli.
Visu rakstu lasiet 2.-8.jūnija žurnālā SestDiena!