Apiet ar līkumu ceļa posmu, ko tikko šķērsojis melns kaķis, trīsreiz pieklauvēt pie koka veiksmes neaizbaidīšanai un palikt mājās piektdienā, 13. datumā. Daudzu cilvēku rīcību ikdienišķos apstākļos diktē neloģiski aizspriedumi, kuru cēloņus pat neatceramies. Visdrīzāk māņticība iesakņojusies jau senās bērnu dienās, dzirdot vecāku vai citu pieaugušo draudīgi brīdinošus izteikumus, nevis personīgi saskaroties ar «melnā kaķa lāstu». Un tā dažkārt pavada cilvēkus pat visu mūžu, lai arī veselais saprāts atsakās ticēt neloģiskajiem pieņēmumiem un māņticības noteikumu neapzināta pārkāpšana katastrofālas sekas nav nesusi.
Vēsturiski māņticībai ir bijusi nozīmīga loma, jo senajās neizglītotu cilvēku sabiedrībās tā palīdzējusi atturēt kopienas locekļus no riskantas rīcības, kas varētu novest pie nepatīkamām sekām pašam vai apkārtējiem. Viduslaiku cilvēkam bija vieglāk pabiedēt bērnu ar draudiem, ka mamma nomirs, ja viņš ies atmuguriski, nekā izskaidrot, ka šāda nedabiska gaita vairo risku nokrist un savainoties. Bet kas gan liek izglītotiem, loģiski domājošiem cilvēkiem pieturēties pie māņu rituāliem vēl šodien?
PAPILDU NODROŠINĀJUMS
Atbilde uz šo jautājumu gūta jaunā pētījumā, kurā Oklendas Tehnoloģiju universitātes psihologi veica eksperimentu ar 371 jaunzēlandiešu studentu. Dalībniekiem bija jāspēlē spēle, un zinātnieki pētīja, kā viņu panākumi vai neveiksmes ietekmē lēmumu pieņemšanu nākamajās spēles kārtās.
Aptuveni 80% gadījumu dalībnieki diezgan precīzi identificēja, kura viņu rīcība noved pie pozitīva vai negatīva iznākuma, un nākamajos mēģinājumos spēja pieturēties pie veiksmīgajiem lēmumiem un mainīt zaudējumus izraisījušos.
Tomēr zinātniekus daudz vairāk interesēja tie gadījumi, kad dalībnieki nebija īsti pārliecināti, kas novedis pie attiecīgā spēles iznākuma. Eksperiments parādīja, ka šādos gadījumos cilvēki nododas neracionāliem minējumiem, ļaujoties visneparastākajiem skaidrojumiem. Tieši šādu gadījumu dēļ rodas visvisādi māņticības rituāli, piemēram, gadu no gada uz eksāmenu vilkt vienas un tās pašas veiksmes zeķes, uzvilkt apģērbu noteiktā secībā vai veikt kādu žestu kopumu.
PAAUGSTINA PAŠVĒRTĒJUMU
Vienkārši sakot, māņticība iezogas dzīvē kā iracionāls papildu nodrošinājums, kam jānostiprina veiksmīgs iznākums apstākļos, kuru rezultātu nespējam prognozēt. Šāda "drošs paliek nedrošs" metode tiek piekopta pat tad, ja cilvēks apzinās, ka tā, visticamāk, nedarbojas. Ieradums ar laiku ir kļuvis tik spēcīgs, ka no tā ir grūti atteikties, tādēļ cilvēki nereti aizbildinās par ticēšanu māņiem ar racionālu skaidrojumu, ka "nevajag mainīt to, kas darbojas".
Interneta žurnālā The Conversation publicētajā ziņojumā darba autori norāda uz vēl kādu māņticības psiholoģisko pusi. Tā palielina mūsu pārliecību par savām spējām, samazina satraukumu un paaugstina paškontroli. Kā zināms, mierīgāka, nosvērtāka attieksme palīdz gūt labāku rezultātu, un tam nav tiešas saistības ar "dievišķu atbalstu". No šāda skatpunkta raugoties, māņticību pat var uzskatīt par pozitīvu parādību, jo tā palīdz sasniegt mērķus un uzlabot psiholoģisko labsajūtu.