Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Par dzīvi ar ordeni

Valsts augstākais apbalvojums ir īpašs novērtējums, ko katru gadu piešķir vairākiem desmitiem cilvēku, kuru devums līdzcilvēkiem šķiet šādu atzinību pelnījis. Vai ordeni pēc tam var droši spraust pie krūtīm un nēsāt ikdienā?

Viena no valsts svētku tradīcijām ir valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšana. Apbalvojumu saņēmēju saraksti kļūst aizvien garāki, taču ordenis nav vien priekšmets putekļu uzkrāšanai. Tam ir jāļauj stāstīt stāstu, un tas ir jānēsā.

Izvirzīt var ikviens

Tuvojas 4. maijs, kad atkal tiks pasniegti valsts apbalvojumi, un šis ir brīdis, kad nebūtu vietas rūgtumam par to, ka kāds saņēmis, bet kāds cits, kurš, mūsuprāt, arī būtu pelnījis, ne. Valsts atzinība patiesībā ir mūsu pašu rokās, jo nav kaut kādas īpašas struktūras vai organizācijas, kas veido sarakstus. Saņemtie ordeņi iegūluši gan Eiropas monarhu pilīs, gan Rīgas mikrorajonu dzīvokļos un lauku viensētās. Jā, protams, Ordeņu kapituls ir tā institūcija, kas pieņem gala lēmumu – piešķirt vai nepiešķirt ordeni –, tomēr izvirzīt cilvēkus augstajam apbalvojumam var ikviens no mums. Valsts svētki būtu īstais laiks, lai palūkotos apkārt – noteikti blakus ir kāds, kas atbilstu Triju Zvaigžņu ordeņa devīzei "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm", Viestura ordeņa devīzei "Esiet stipri un cīnieties" vai Atzinības krusta devīzei "Godaprāta ļaudīm".

Patiesībā pat nebūtu slikti, ja mēs katrs sev apkārt šādu cilvēku atrastu un nenoslinkotu viņu arī apbalvojumam pieteikt. Izvirzīt savus līdzcilvēkus aicina arī Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone. Saņemot iesniegumus, viņa pati bieži esot nedaudz pārsteigta: "Ak Dievs, vai tiešām viņš vēl nav apbalvots?" Taču – nav iesnieguma, nav arī apbalvojuma. Slidinot skatu cauri apbalvojumu saņēmēju tabulām, var domāt, ka savu kolēģu darbu īpaši novērtē, piemēram, Latvijas Radio darbinieki. SestDienai izdevās saskaitīt vismaz desmit Doma laukuma majestātiskajā celtnē patlaban strādājošu vai kādreiz strādājušu cilvēku.

Kas ordenim klausītāju mīļās ētera balsis un aizkadra darba darītājus izvirzījis, gan mēs, protams, oficiāli nevaram uzzināt, jo šādu informāciju kapituls neizpauž. Taču vismaz Sandrai Glāzupai, kura radio strādā jau 37 gadus un TrijZvaigžņu ordeni saņēma pirms gada, šķiet, ka "vainīgi" kolēģi. Karina Pētersone stāsta, ka pozitīvs lēmums par apbalvojuma piešķiršanu tiekot pieņemts vien aptuveni trešdaļā gadījumu. Nereti lēmumu var arī atlikt, jo kapituls nepaļaujas uz iesniedzēju rakstīto vien. Tiekot prasīts viedoklis arī citiem konkrētās nozares profesionāļiem un saistītajām organizācijām, tāpēc uz atbildi var būt jāgaida ilgāk. Dažkārt tiekot noskaidrota arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) nostāja. Tā vadītājs Jānis Maizītis gan nesen intervijā Latvijas Radio paudis, ka dažus nevēlētos redzēt apbalvoto vidū. Pētersone atzīst, ka nevar komentēt šo Maizīša izteikumu, jo SAB sniegtajai informācijai tieši pats Maizīša kungs ir noteicis ierobežotas pieejamības statusu. Arī viņai atbilstošas kategorijas pielaidi izsniegusi tā pati institūcija. Vienu gan viņa uzsver: kapitulam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras iestādes, kā arī saņemt visdažādākos atzinumus, tomēr ir arī tiesības pieņemt patstāvīgu lēmumu, izvērtējot šo informāciju. Piemēram, Georgs Andrejevs deviņdesmito gadu sākumā atzina savu saistību ar čeku, un tālaika Triju Zvaigžņu ordeņa padome lēma par ordeņa piešķiršanu, zinot par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK), tomēr novērtējot viņa ieguldījumu Latvijas neatkarības nostiprināšanā.

Politiķiem sarežģītāk

Lemjot par ordeņa piešķiršanu, būtisks kritērijs ir, kā to varētu vērtēt sabiedrība. Vispretrunīgāk tiekot uztverta valsts apbalvojuma piešķiršana politiķiem, tādēļ var pat teikt, ka kultūras darbiniekiem vai sportistiem Triju Zvaigžņu ordeni saņemt ir reālāk nekā, piemēram, bijušajiem premjeriem. Pētersone atceras, ka savulaik lielu neizpratni izpelnījies kapitula lēmums piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Vilim Krištopanam. "Jā, viņš tika neviennozīmīgi vērtēts, tomēr vadīja valsti ļoti nopietnā krīzes situācijā," toreizējā kapitula lēmumu aizstāv Pētersone. Jāpiebilst, ja runā par jau pieminētajiem valdības vadītājiem, bez augstākā valsts apbalvojuma tā arī palicis gan, piemēram, Andris Šķēle un Aigars Kalvītis, gan ekspremjers Andris Bērziņš. Samērā nesen Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis Valdis Dombrovskis, savukārt nule kā valdības vadītāja krēslu pametusī Laimdota Straujuma savulaik saņēmusi Atzinības krustu par darbu valsts sekretāres amatā. Ordenis par citiem sasniegumiem piešķirts vairākiem bijušajiem premjeriem, savukārt ļoti skaidri – ar pamatojumu, ka apbalvojums ir par darbu Ministru prezidenta krēslā, – to saņēmis vien Ivars Godmanis par savu pirmo premjerēšanas laiku. 

Visu rakstu par valsts augstākajiem apbalvojumiem lasiet 29.aprīļa žurnālā SestDiena


Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Ļaudonas patriots(5)

Savulaik basketbola spēles savaldzināts un aizvilināts prom uz galvaspilsētu, Artūrs Portnovs (35) atgriezies savā dzimtajā Ļaudonā, kur jau labu laiku strādā par pagasta pārvaldes vadītāju, ka...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata