Tiem radikāli zaļajiem, kuri uzskata, ka pie visām vaļveidīgo problēmām vainojams cilvēks ar saviem kuģiem, sonāriem, vēja turbīnām un atkrastes naftas ieguves platformām, The Indian Express atgādina kādu vienkāršu patiesību. Lielo jūras zīdītāju neizprotamo vēlmi nokļūt uz sauszemes, kur viņiem nav nekādu izredžu izdzīvot, savulaik aprakstījis jau sengrieķu filozofs Aristotelis. Viņš dzīvoja IV gadsimtā pirms mūsu ēras, kad runāt par cilvēka ietekmi uz jūru vai okeānu ekosistēmu bija vienkārši smieklīgi – tālāk par pāris kilometriem no piekrastes savās nedrošajās laiviņās nebrauca pat paši drosmīgākie zvejnieki. Toties dzīvu delfīnu vai, vēl labāk, vaļu nonākšana pludmalē tika uzskatīta nevis par dabas katastrofu un traģēdiju, bet gan debesu dāvanu – tuvējās apkaimes ļaudis steidza vākt gan gaļu pārtikai, gan taukus, kas noderēja visdažādākajiem mērķiem, arī sveču izgatavošanai.
Pilnīgi izslēgt iespēju, ka cilvēku darbība kaut kā šo procesu ietekmējusi, protams, nav iespējams, raksta LiveScien- ce.com. Taču zinātniskie pētījumi reizēm noved pie tādiem rezultātiem, kas radikālajiem vides aizstāvjiem, kuri uzskata, ka pie visām problēmām vainojams vien Homo sapiens, pagalam nepatīk.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka pasaules iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar, piemēram, 1900. gadu, ir strauji pieaudzis – no 1,6 aptuveni līdz 8 miljardiem cilvēku. Un tas nozīmē, ka to nomaļo vietu, kur pagājušā gadsimta sākumā neviens pat nepamanītu jūras zīdītāju masveida mešanos krastā, kļūst aizvien mazāk. Otrs faktors ir pārmaiņas informācijas apritē, jo nevienam, kurš pamanījis šādu nelaimi, nav jāsteidzas informēt vietējo televīziju vai radio – pietiek ar iespaidīgu video kādā sociālajā tīklā, lai tas izplatītos pa visu pasauli. Un, treškārt, pēc tam, kad 1982. gadā vairums pasaules valstu vienojās par vaļu medību aizliegumu, šo dzīvnieku skaits strauji pieaudzis, notiek konkurence par labākām barības ieguves vietām, kas reizēm noved pie letālām sekām.
DRĀMA TASMANIJĀ
Februāra otrajā pusē daudzu pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanība bija pievērsta drāmai, kas risinājās Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā. Tur krastā bija metušies vairāk nekā 150 tā saukto viltus zobenvaļu (delfīnu pasuga Pseudorca crassidens), taču, neraugoties uz visiem glābēju pūliņiem, dzīvnieki gāja bojā. Daļu no viņiem nācās nošaut, lai izbeigtu zīdītāju ciešanas, jo eksperti atzina, ka cerību izdzīvot viņiem nebūtu pat tad, ja izdotos atgriezties okeānā, raksta Deutsche Welle.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7. - 13. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!