Zeme kā kārtaina bahlava

Labi ceļojumu stāstiņi- i šis , i jaunajā numurā tāds sulīgs par Vjetnamas dzīvi. Es tādus vienmēr meklēju pa žurnāla beigu lapām!

Lasīju ceļojuma samocīto pirmo daļu, kas diemžēl neaizkustināja un nerosināja fanot ne par autori, ne Turciju. Varbūt turpinājums ir tā vērts, nezinu, vēl līdz tam netiku. Sorry.

Par tām kulinārajām izvirtībām, bahlavu un siltu jogurta zupu ar lopa gabaliņiem man nav viedokļa, lai gan zinu, ka turku virtuve ir lieliska. Bet pats rakstiņš nudien bija garšīgs - šīs citas Turcijas ainas uzbūrās visā krāšņumā. Es arī gribu redzēt Eifratas upē noslīcinātās mājas. Tūriste strīpainā pilošā pidžamā - jautri!

Tā kā esmu Sestdienas lasītāju kopš sendienām, teikšu, kā ir - Dana varētu rakstīt da' jebko, kaut vai par omlešu cepšanu, viņa raksta tā, ka nevar atraut acis no papīra. Tādēļ šis ceļojuma apraksts bija kā eliksīrs darba dienās sagurušajai dvēselei. Paldies!

Bildē zeme kā halva. Gribu uz turieni, kaut uz divi dienām!