Nepieredzēta vardarbība
20 tūkstošu iedzīvotāju lielajā Sentluisas priekšpilsētā notika sadursmes starp protestētājiem un policistiem. Saniknotais pūlis likumsargus apmētāja ar ūdens pudelēm un akmeņiem, kā arī aizdedzināja vairākas policijas automašīnas, bet policija atbildēja ar asaru gāzi un dūmu bumbām. Grautiņu dalībnieki apzaguši, izdemolējuši un aizdedzinājuši vairākus veikalus.
Sentluisas apgabala policijas priekšnieks Džons Belmars paziņoja, ka dumpinieki likuši lietā arī šaujamieročus, tomēr par ievainotajiem ziņu nav. Viņš medijiem sacīja, ka šoreiz pieredzētā vardarbība bijusi «daudz ļaunāka» nekā pirmajās nedēļās pēc jaunieša slepkavības. Likumsargi aizturējuši 29 grautiņu dalībniekus, vēsta BBC.
Dusmu izvirdums pilsētā sākās pēc tam, kad Sentluisas apgabala prokurors Roberts Makalohs pirmdienas pievakarē nolasīja iepriekšējās izmeklēšanas zvērināto lēmumu neizvirzīt apsūdzības Fērgusonas policistam Darenam Vilsonam, kurš 9. augustā nošāva 18 gadu veco Maiklu Braunu.
No nejauši izvēlētiem cilvēkiem veidotā zvērināto komisija, kuras sastāvā bija deviņi baltie un trīs melnādainie, kopš 20. augusta ik nedēļu sapulcējās, lai iepazītos ar liecībām. Viņi kopumā nostrādājuši 70 stundu, kurās uzklausīti 60 liecinieku. R. Makalohs uzsvēra, ka tiesneši «vienīgie uzklausīja visus lieciniekus un iepazinās ar lietiskajiem pierādījumiem», raksta izdevums The Christian Science Monitor. Prokurors piebilda, ka daudzi liecinieki snieguši liecības, kas bijušas pretrunā ar fiziskajiem pierādījumiem.
Jāveicina uzticēšanās
28 gadus vecais D. Vilsons M. Braunu nonāvēja 9. augustā. Pirms traģēdijas viņiem bijusi saķeršanās. Konflikts izcēlies pēc tam, kad garām braucošais policists uzrunāja M. Braunu un viņa draugu, aicinot viņus aizvākties no brauktuves, pa kuru puiši mierīgi pastaigājušies.
D. Vilsons apgalvo, ka mēģinājis atvērt auto durvis, bet gandrīz divus metrus garais un vairāk nekā 130 kilogramu smagus jaunietis tās aizcirtis. Kad policists atkārtoti centās atvērt durvis, M. Brauns pa atvērto automašīnas logu iesitis vīrietim pa seju. Pusaudzis arī centies sagrābt D. Vilsona ieroci, tāpēc likumsargs bijis spiests vairākas reizes izšaut.
Policists savā liecībā sacījis, ka pēc tam jaunietis meties bēgt, bet D. Vilsons viņam pavēlējis mesties ceļos. Tā vietā M. Brauns esot kustējies viņa virzienā un licis savu labo roku zem krekla jostas rajonā. Tad likumsargs sešas reizes izšāvis uz pusaudzi. Daļa liecinieku apgalvo, ka M. Brauns mirkli pirms nāves pacēlis rokas gaisā un lūdzis, lai policists nešaujot, jo viņš neesot bruņots.
Pēc zvērināto komisijas lēmuma publiskošanas M. Brauna ģimene nāca klajā ar paziņojumu: «Mēs esam dziļi vīlušies, ka mūsu bērna slepkava neatbildēs par savas rīcības sekām.» Pusaudža vecāki arī aicināja savus atbalstītājus uz miermīlīgiem protestiem. Ģimenei ir iespēja pārsūdzēt zvērināto lēmumu, tā var cerēt arī uz ASV Tieslietu departamentu, kas veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai policists pārkāpa M. Brauna pilsoņa tiesības.
ASV prezidents Baraks Obama, kurš pirmdien tikās ar M. Brauna vecākiem, aicinājis amerikāņus pieņemt zvērināto lēmumu, pat ja tas sanikno. Baltā nama saimnieks sacīja, ka ASV sabiedrībai daudz ir jāpaveic, lai mazinātu daudzviet pastāvošo dziļo neuzticību starp melnādainajiem amerikāņiem un likumsargiem. «Tas ir rezultāts šajā valstī eksistējošai rasu diskriminācijai, un tas ir traģiski, jo tieši nabadzīgajām kopienām, kurās ir augsts noziedzības līmenis, vairāk kā nevienam ir nepieciešams labs policijas darbs,» paziņoja prezidents.