Viņš pasaules atmiņā paliks kā cilvēks, kura pūliņu rezultātā tika izbeigts Eiropā asiņainākais konflikts pēc Otrā pasaules kara - Bosnijas karš.
R. Holbruks pagājušajā piektdienā Vašingtonā tikās ar savu priekšnieci ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni, kad pēkšņi viņam kļuva slikti. Slimnīcā atklājās, ka vīrietim ir plīsusi aorta - cilvēka lielākā artērija.
Tika veikta operācija, kas ilga 21 stundu, tomēr uzlabojumu nebija un ārsti svētdien veica vēl vienu operāciju, pēc kuras R. Holbruka veselības stāvoklis saglabājās kritisks. Pirmdien viņa sirds pārstāja pukstēt.
ASV prezidents Baraks Obama, pieminot ievērojamo diplomātu, sacīja, ka Amerika ir zaudējusi vienu no saviem ārpolitikas stūrakmeņiem. «Mišela [ASV pirmā lēdija] un es esam dziļi sarūgtināti, zaudējot R. Holbruku, īstenu Amerikas ārpolitikas milzi, kurš padarīja ASV spēcīgākas, drošākas un vairāk cienījamas,» sacīja B. Obama.
2009. gada janvārī R. Holbruks kļuva par ASV prezidenta Baraka Obamas īpašo pārstāvi kara plosītajā Afganistānā un tās nestabilajā kaimiņvalstī Pakistānā. Viņam nācās ķerties pie grūti izpildāma uzdevuma - nodrošināt stabilitāti reģionā, vienlaikus cīnoties pret islāmistiem.
Diplomāts nomira nedēļā, kad B. Obamas administrācija nāks klajā ar paziņojumu, ka Vašingtona lielāku atbildību par drošību Afganistānā nodos vietējiem spēkiem, bet 2011. gada jūlijā sāksies pakāpeniska ASV spēku izvešana, vēsta Reuters.
Savas nepiekāpības un bieži vien atklātās valodas dēļ R. Holbruks izpelnījās iesauku buldozers. Pats savulaik teicis, ka ir gatavs izmantot jebkurus līdzekļus, lai panāktu mieru kara pārņemtās valstīs un reģionos.
Tā notika arī 1995. gadā, kad viņš panāca, ka pie viena galda sēžas Bosnijas karā iesaistītie. Tas noveda pie Deitonas miera līguma parakstīšanas, izbeidzot trīsarpus gadu ilgušo karu.
Par šo panākumu R. Holbruks, kurš strādājis visās demokrātu partijas veidotajās ASV administrācijās kopš Džona F. Kenedija, vairākkārt izvirzīts Nobela Miera prēmijai.