Rietumu demokrātijas viscaur piedzīvo smagu ekonomisko krīzi - Eiropā un Ziemeļamerikā, ko padziļina naudas trūkums reālajā ekonomikā, kamēr bankām naudas pietiek.
Tā arī īsti nekad neatkopušās no 2008. gada finanšu sabrukuma, Eiropas Savienības un ASV ekonomikas atrodas dziļā stagnācijā. Lai to pārvarētu, ir nepieciešama ekonomikas attīstība, kam savukārt ir vajadzīga nauda - investīciju vai kredītu veidā. Nauda atrodas bankās, bet krīzes gaidās bankas to pietur.
«Mazāk ir vairāk,» sludina nevis kāds Džordža Orvela romāna varonis, bet Latvijas Bankas vadītājs 19. novembra intervijā Dienai. Ieteiktu atrast laikraksta Diena sestdienas numuru un ar intervijas pilnu tekstu iepazīties katram. Ilmārs Rimšēvičs ir fantastiski atklāts.
Viņš zīmē paradoksālu ainu. Lai izietu no krīzes, ir vajadzīga nauda, bet bankas to nedod, jo baidās no krīzes. Jo mazāk ekonomikai ir pieejama nauda, jo mazāk tā attīstās, savukārt, jo tā mazāk attīstās, jo bankas kļūstot vēl piesardzīgākas un ekonomikai atvēlot vēl mazāk naudas. Tomēr nav gluži tā, ka bankas rīkojas tikai iracionālu baiļu dzītas.
«Mazāk ir vairāk - tā ir ļoti vienkārša formula - ir veselais saprāts, ir reitingu aģentūras, ir investori. Ir ekonomisti, kas veic noteiktas valsts ekonomikas rentgenu. Tajā brīdī, kad viņi pasaka, ka šīs valsts ekonomika nav dzīvotspējīga, sākas nobrukums,» šādu interesantu mūsdienu pasaulē valdošu sistēmu vaļsirdīgi izklāsta Latvijas Bankas vadītājs. Pasakot, kā ir - «šobrīd Eiropā naudas pietiek, bet bankas sēž uz naudas, tās to tur vai nu Eiropas Centrālajā bankā, vai citās komercbankās un vienkārši neaizdod».
Ilmārs Rimšēvičs skaidro, ka bankas to dara tāpēc, ka neuzticas politiķiem, neuzticas sistēmai. Viņš gan nepaskaidro, kas ir «bankas» un kas ir «sistēma». Bankas acīmredzot nav ēkas, bet banku īpašnieki. Savukārt sistēma - tā ir mūsu sabiedrība, mūsu demokrātiskā valsts, kāda tā ir - ar visiem plusiem un mīnusiem.
Tātad baņķieri neuzticas sabiedrībai. Varbūt baņķieriem ir taisnība un viņi audzina? Sākot ar valstu prezidentiem un beidzot ar mums katru, mācot būt tikpat taupīgiem un gudriem kā viņi.
Tas ir labi. Tikai jāatceras, ka ekonomisko krīzi izsauca finanšu krīze. Bet finanšu krīzi radīja tā finanšu burbuļa plīšana, kas izauga baņķieru kontrolētajā finanšu sektorā. Kur tajā laikā bija baņķieru «rentgena aparāts», par ko runā Ilmārs Rimšēvičs? Kā varēja bankrotēt bankas ar augstāko kredītreitingu, ekonomikā ar augstāko kredītreitingu, kuras pieskatīja tās pašas aģentūras? Ja bankas tad nekontrolēja procesus, kuri izsauca krīzi, mums nav nekāda pamata uzticēties tām tagad. Savukārt, ja kontrolēja, jautājums ir smagāks.