M. Kadāfi ģimene vēlējās, lai gāztais vadonis tiktu apglabāts dzimtajā Sirtas pilsētā, kur viņš slēpās kopš augusta, kad dumpinieki ieņēma valsts galvaspilsētu Tripoli, un kur tika nonāvēts joprojām neskaidros apstākļos. Tomēr Lībijas Nacionālās pārejas padomes (NPP) vadība uzskatīja, ka M. Kadāfi kaps šķeltu nāciju, jo bijušā valsts vadītāja atbalstītājiem tā varētu kļūt par svētvietu, bet viņa režīma pretinieki varētu vēlēties to apgānīt. Tādēļ tika nolemts, ka atdusas vieta tiks turēta noslēpumā.
Pēc M. Kadāfi nāves galvenais jautājums ir, kas notiks tālāk ar Lībiju. NPP vadība ir paziņojusi, ka «jaunā Lībija» tiks celta pēc islāma likumiem. Iepriekš līdzīgi ir izteikušies arī jaunie vadītāji citās tā saucamā Arābu pavasara valstīs Ēģiptē un arī Tunisijā, kur nedēļas nogalē notikušajās pirmajās brīvajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja mēreno islāmistu partija. Šī tendence ir radījusi bažas, vai Arābu pavasaris nepārvēršas par islāmistu pavasari.
Nebūšot teokrātijas
Rietumnieku sabiedrībā satraukuma pilnas diskusijas izraisījusi NPP vadītāja Mustafas Abdeldželīla svētdien teiktā uzruna, kurā viņš paziņoja par turpmāku Lībijas islamizāciju. «Mēs kā musulmaņu nācija esam izvēlējušies šariatu (tiesību sistēma islāmā) par likumdošanas avotu, tāpēc ikviens pašreizējais likums, kas ir pretrunā ar islāma principiem, tiks atcelts,» sacīja M. Abdeldželīls.
Viņš arī paziņoja, ka islāma likumiem tiks pakļauta Lībijas banku sistēma, kas nozīmēs, ka bankas nevarēs prasīt procentus par aizdoto naudu. M. Abdeldželīls solīja, ka NPP atcels M. Kadāfi valdīšanas laikā pieņemto likumu, ka vīrietim ir jāsaņem rakstveida atļauja no pirmās sievas, ja viņš vēlas apņemt otro, jo Korāns ļauj būt precētam vienlaikus ar četrām sievietēm.
Šie izteikumi Rietumu medijos un politiskajās aprindās raisīja bažas, ka Lībija varētu kļūt par striktu islāma valsti un neievērot fundamentālās cilvēktiesības un brīvību, līdzīgi kā Irānā un Saūda Arābijā, kur par zagšanu nocērt rokas un līdz nāvei nomētā ar akmeņiem laulības pārkāpējus.
M. Abdeldželīls pirmdien steidza mierināt satrauktās valstis. «Es vēlos pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka Lībijas iedzīvotāju vairākums ir mēreni musulmaņi,» viņa teikto citē AP. Neērto situāciju centās labot arī Londonā dzīvojošais NPP runasvīrs Guma el Gamati. «Lībija nekļūs par teokrātiju. Lībija būs pilsoniska un demokrātiska valsts, tās likumi nebūs pretrunā ar demokrātiju,» sacīja G. el Gamati.
Lībijas pētnieki saka, ka šīs valsts iedzīvotāji ir ļoti ticīgi, tomēr uzsver, ka starp 6 miljoniem valsts iedzīvotāju islāmisti ir nospiedošā mazākumā. «M. Abdeldželīla reliģiskā retorika atspoguļo mēreno islāmu,» domā Ņūinglendas Universitātes (ASV) Politikas zinātnes nodaļas vadītājs Alī Ahmida. «Viņa runa bija mēģinājums nomierināt islāma grupējumus, kas cīnījās pret M. Kadāfi.»
Islāmistu panākumi
Islāmistu ietekme palielinājusies arī Ēģiptē un Tunisijā, kur gada sākumā tika pieredzēta tautas sacelšanās, vardarbīga asinsizliešana un ilggadējo valdnieku krišana.
Mērenā islāma partija Ennahda Tunisijā otrdien paziņoja, ka tā ir triumfējusi svētdien notikušajās pirmajās parlamenta vēlēšanās pēc 23 gadus valdījušā prezidenta Zīna el Ābidīna Ben Alī gāšanas 14. janvārī, vēsta Reuters. Kaut arī partijas vadība ir izteikusi vēlmi izveidot Turcijas modeļa sekulāru daudzpartiju demokrātiju, daudzi tunisieši baidās, ka ar laiku Ennahda varētu atjaunot autoritārismu un ignorēt cilvēktiesības.
Viss liecina, ka nākammēnes paredzētajās Ēģiptes parlamenta vēlēšanās lielāko vēlētāju uzticību iegūs islāmistu kustība Musulmaņu brālība. Tā aktīvi piedalījās protestos pret prezidentu Hosnī Mubaraku, kurš pēc 29 gadu valdīšanas tika gāzts 11. februārī.