Nākamo piecpadsmit gadu laikā oglekļa dioksīda emisijas Apvienotajā Karalistē būs samazinātas uz pusi.
Un tās nav tukšas ambīcijas - tas ir likums. Britu valdība ir apņēmusies ieviest visambiciozāko normatīvo aktu vides attīstības plānošanā mūsdienu vēsturē.
Nupat esam apstiprinājuši ceturto oglekļa dioksīda izmešu samazināšanas budžetu laika periodam no 2023. līdz 2027. gadam. Līdz šī termiņa beigām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju būsim samazinājuši vairāk nekā par 50% attiecībā pret 1990. gadu.
Tas nebija viegls lēmums. Nevienai citai valstij nav šādu juridiski saistošu mērķu, kas sniegtos līdz šā gadsimta otrās desmitgades vidum. Gan vides aizstāvji, gan arī skeptiķi ir bijuši ļoti aktīvi likumprojekta izstrādes gaitā; vieni vēlējušies sasniegt vairāk, citi - mazāk.
Diskusiju karstumā nepamanīta palikusi vienkārša patiesība: izvēlētais ceļš ved pretī izaugsmei. Ceturtais oglekļa budžets ir zīme, kas apliecina investoriem, ka tagad Apvienotajā Karalistē ir stabili priekšnoteikumi ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veikšanai.
Uzņēmēji var plānot nākotni. Jaunās nozares var augt un attīstīties, jau izveidotās - piemēroties. Ekonomika būs labāk sabalansēta, un patērētāji tikai iegūs no tīras, drošas enerģijas par viszemākajām cenām.
Tomēr dažādi mīti par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu pastāv gan Lielbritānijā, gan citur Eiropā.
Daži apgalvo - tas ir neekonomiski. Tiks kavēta izaugsme un sagrauta rūpniecība.
Tā nav patiesība. Oglekļa dioksīda izmešu samazināšana Eiropai nenozīmē rūpniecības jaudu samazināšanu, tā arī nenozīmē, ka rūpes par planētas aizsardzību liks aizmirst rūpes par cilvēku labklājību. Mūsu izpratnē runa ir par nākamo globālās izaugsmes nozari.
Aplūkosim būtiskākos argumentus un kliedēsim izplatītākos mītus.
Pirmām kārtām daži uzskata, ka augsti emisiju samazināšanas mērķi padarīs Eiropu mazāk pievilcīgu iekšējām investīcijām, kaitēs izaugsmei un apdraudēs darbvietas.
Vēsture liecina par pretējo.
Astoņdesmitajos gados miljardiem sterliņu mārciņu tika investēts hlorfluorogļūdeņradī (CFC), radās simtiem tūkstoši darbvietu.
CFC tika izmantots tūkstošos produktu. Alternatīvi risinājumi tika uzskatīti par darbam nepiemērotiem vai pārāk dārgiem. Nozares lobētāji cīnījās, lai saglabātu status quo.
Un tomēr līdz dekādes beigām jau bija stājies spēkā līgums, ar kuru aizliedza CFC, taču pasaules ekonomika tik un tā turpināja attīstīties.
Dažādi normatīvie akti vides jomā veicināja inovācijas. Tirgū parādījās jauni ražojumi, kas kaitīgās emisijas padarīja ekonomiski nenozīmīgas.
Pašlaik parādās tie paši argumenti. Jā, pārmaiņas patiešām saistās ar risku un dažas nozares patiešām ir vairāk pakļautas riskam nekā citas.
Energoietilpīgās nozarēs pāreja uz zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni ir jāveic uzmanīgi. Augstās elektrības cenas rada galveno risku šīm nozarēm, tas ir kritisks moments izaugsmes plāniem. Apzinātus riskus var ieplānot, un valdība var sniegt atbalstu. Plānojam veikt pasākumus, lai atbalstītu nozares, kurās ir īpaša konkurence un kuras baidās no «oglekļa noplūdes». Līdz gada beigām ieviesīsim pasākumus, lai samazinātu politikas ietekmi uz elektrības izmaksām uzņēmumiem, tādā veidā ļaujot tiem sniegt savu artavu pārejā uz videi draudzīgu rūpniecību.
Ticam, ka varam kļūt par globālu centru zaļajām investīcijām gan vēja, viļņu un paisuma enerģijas jomā, gan arī oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā. Investējot ēku energoefektivitātē un ražojumos ar zemu oglekļa dioksīda emisiju (piemēram, elektromobiļos), varam panākt strauju situācijas uzlabojumu.
Otrs bieži lietots pretarguments saistās ar laika izvēli: nevaram samazināt izmešu daudzumu pašlaik, jo ekonomikas atveseļošanās ir pārāk trausla. Jārīkojas vēlāk un jātic, ka tehnoloģijas mūs izglābs.
Nedrīkstam paļauties uz to, ka tradicionālā rūpniecība mūs izvedīs no recesijas. To darīs jaunās nozares, un tieši tagad ir vispiemērotākais laiks, lai Eiropas ekonomika nostātos uz ilgtspējīgas attīstības ceļa.
Investīcijas tīras enerģijas ražošanā un energoefektivitātē ir būtiskas enerģētiskajai drošībai, kā arī gāzu emisiju apjoma samazināšanai. Mēs gribam, lai ekonomika ir mazāk atkarīga no importētas enerģijas un vienveidīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un elastīgāka attiecībā uz strauju fosilās enerģijas cenu pieaugumu.
Videi draudzīga ekonomika sola taustāmus labumus nākotnē. No atjaunojamās enerģijas līdz māju siltināšanai - visās jomās veidojas jauni tirgi. Pašlaik norit trešā industriālā revolūcija, un mēs visi varam no tās gūt.
Apvienotās Karalistes ceturtais oglekļa budžets ir nodomu protokols. Tas ietver rūpes gan par cilvēkiem un peļņu, gan par planētu. Tādēļ beigsim uzturēt mītus un skatīsimies acīs patiesībai - šāds budžets liek pamatus izaugsmei.