Šāda veida aptauju rezultāti gadu gaitā stipri mainās. Piemēram, pilnīgi neticami pašreiz skan ziņa, ka 2008. gadā Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticējušies Latvijas banku un dažādu ekonomikas ekspertu paustajam viedoklim (46% abiem). Ievadot Google meklētājā vārdus «iedzīvotāji tic», pat no šā gada rudens virsrakstiem varam atlasīt brīnumu lietas - «43% iedzīvotāju tic, ka valdība varētu krist martā», «Latvijas iedzīvotāji stingri tic eņģeļu esamībai», «Latvijas iedzīvotāji tic Nilam Ušakovam». Nepretendēju uz visaptverošu pētījumu un drēgnajā Doma laukuma apkaimē devos bez aptaujas anketām. Te nu ir rezultāts.
«Dievam tam Kungam es nekad neesmu ticējis, vispār ir ļoti grūti jebkam ticēt. Tautas veselajam saprātam, vairāk nav kam,» prāto Andris. Savukārt Ilga pārliecināta, ka ticēt var vienīgi Dievam, kurš nepiekrāps, neapmānīs. Viņai šķiet, ka vārds «uzticēties» ir pārāk personisks, lai to piemērotu kādam no politiķiem, taču ir cerība uz Valdi Dombrovski un viņa spējām izvest valsti no krīzes. Kam tic vēl viens manis sastaptais Andris? «Sev un Dievam,» viņš atbild. Sarmīte piebalso - tikai Dievam, jo cilvēkiem nevar ticēt nevienam. Tomēr baznīcā viņi abi neiet, abi arī saka, ka neuzticas pilnīgi nevienai amatpersonai. «Cilvēks ir gatavs ticēt līdz brīdim, kad notiek kaut kas pretējs. Es vēl cenšos uzticēties amatpersonām,» prāto Imants, nevienu vārdā gan nesaucot. Saeimas deputāts Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības ir pārliecināts, ka varam ticēt un uzticēties Latvijai un latviešiem. Komentējot to, ka gandrīz neviens nenosauc politiķus, kuriem uzticas, J. Dombrava saka: līdz tam ir jānonāk katram pašam, nav jēgas teikt - ir vai nav uzticības vērti politiķi, un kuri tie ir.
Vecrīgā sastopu arī komponistu Valdi Zilveri, kurš atzīst, ka grūti pateikt, kam lai tic: «Ja ticēs paši sev, būs pārliecība, kas palīdz dzīvot.» Arī viņš nevar nosaukt nevienu amatpersonu, kam uzticas. Taču komponists ir pārliecināts, ka notiek dzīves vērtību un kritēriju pārmaiņas un pār pasauli valdīs mīlestība un viss labais.