Tas ir politisks projekts, nevis ekonomikas eksperiments. Eiro bija prestiža projekts, un tagad ir jaušama prestiža krīze. Ja eiro sabruktu, tā būtu visas Eiropas Savienības prestiža krīze. Eiro tika ieviests ļoti ātri - bez fundamentālas ekonomikas dimensijas. Eiropas Komisija nedomāja par fiskālo konsolidāciju, nodokļu politiku, Eiropas Centrālajai bankai bija ierobežotas pilnvaras. Pārāk daudz tika domāts par to, lai sasniegtu Māstrihtas kritērijus. Bet, kad kritēriji sasniegti, - kas notiek tālāk?
Kurš vainīgs? Grieķija? Spānija?
Nav īsti ko vainot. Daudzi vaino lielās finanšu institūcijas, kredītreitingu aģentūras. Bet tas ir kā šaut uz ziņnesi. Ir jāklausās, ko ziņnesis saka. Ja ASV ekonomika ir slima, tad ES ekonomika ir ļoti, ļoti slima. Globālajā ekonomikas cietoksnī ir nojauktas sienas, un finanšu tirgi ir atvērti, tāpēc situācija momentāni ietekmē vairākas valstis. Ja Spānijā klājas slikti, tad investīcijas šajā reģionā apstājas, apstājas obligāciju pirkšana. Krīzi ietekmē sociālie tīkli - ziņas izplatās ļoti ātri -, to pierādīja arī Ziemeļāfrikas revolūcija.
Itālija un Grieķija tagad ir kļuvušas par «baltajām atraitnēm» - no skaistajiem jūras skatiem, debešķīgā ēdiena un dzirkstošās kultūras dzīves ir nonākts līdz eiro krīzei un bargiem budžetu īsināšanas pasākumiem visā Eiropā.
Globālā finanšu krīze ir veicinājusi pašnāvību un to mēģinājumu skaitu - naudas trūkuma dēļ. Dramatiskais nodokļu kāpums, sociālo izmaksu samazinājums, represijas pret tiem, kas izvairās no nodokļiem, un kredītnosacījumu maiņa daudzus Itālijas uzņēmējus noved bankrotā. Dažas kompānijas izķepurojas, bet citas ir nolemtas nāvei. «Baltās atraitnes» jeb tie, kas izdzīvo ekonomikas pašnāvības, ir ļoti dusmīgi uz valdību, kas maksimizē ieņēmumus, neraugoties uz cenu, kas jāmaksā cilvēkiem.
Piemēram?
Asolo pilsētā Itālijā ir biedrība, kas nodrošina palīdzības telefonlīniju stresa māktiem cilvēkiem, tomēr uz šo numuru visbiežāk zvana ģimenes locekļi, kas saskaras ar pašnāvības gadījumiem. Arī Grieķijā pašnāvību skaits pirmajā pusgadā ir dramatiski pieaudzis - par 40%.
Gada sākumā Austrālijas Deloitte Access Economics teica, ka 2012. gads nesīs dziļu recesiju un plašu banku krīzi Eiropā, nosaucot to par eirogedonu. Vai tiešām nāk «eirogedons» jeb «eiro zemestrīce»?
Tie ir pārspīlējumi. Eiropa kā ekonomikas zona, protams, zaudē konkurētspēju - dārdzības un regulācijas procesu dēļ. Tāpēc investori skatās uz BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna - aut.). Tas nozīmē, ka pret Eiropas Savienību var sākties neuzticība. Nav jēgas kritizēt reitinga aģentūras, ir jāskatās uz skaitļiem, ko šīs reitinga aģentūras rāda. Eiro krīzes efekts var būt līdzīgs zemestrīcei, kas polarizē Eiropu dienvidu un ziemeļu puslodē.
Somijas politiķi to nosauca par jaunu Berlīnes mūri.
Tieši tā. Iezīmējas ļoti krasas atšķirības starp ziemeļiem un dienvidiem. Disciplinētās valstis, kā Dānija, Zviedrija, Vācija, kas prot pašorganizēties, maksā dienvidnieku rēķinus. Dienvidnieki savukārt uz to skatās citādi - ES ir politiskā savienība, kas mums palīdz nodrošināt ekonomisko izaugsmi, bet mēs negribam, lai mūsu suverenitāte un politiskā neatkarība būtu apdraudēta. Negribam, lai pret mums pieņem mērus. Itālijai, Maltai šķiet, ka Eiropas Savienība varbūt nav paudusi solidāru attieksmi imigrācijas jomā. Perifērām valstīm šķiet, ka tas ir veids, kā apspiest mūsu brīvību. Kopējā nodokļu politika ir bieži diskutēta, bet tagad tā ir darba kārtībā. Tas mūs, protams, satrauc.
Tātad eiro izdzīvos?
Noteikti, jo tas ir politisks projekts. Eiropas Savienība nevar atļauties atzīt savu prestiža zaudējumu. Eiro beigas būtu prestiža krīze ASV un Ķīnas priekšā, tāpēc eiro jātur pie dzīvības. Ja Komisija atsauks eiro, tad būs jāatsauc arī daudz kā cita - daudzas valstis un paši cilvēki apšaubīs iemeslus, kāpēc vispār jābūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šādi jautājumi ir pārāk bīstami.
Grexit scenārijs?
Scenārijs, ka Grieķija paliek ārpus ES, ir ļoti bīstams. Tad arī citas valstis stātos ārā no ES. Vācija, kam bija sava stabila valūta, ir pārāk daudz ziedojusi. Grieķijas scenārijs ir kā ēdienkarte, kas bijusi nepareiza, un cilvēks, kas kļuvis resns, tagad ievēro diētu. Bet izvēlētā diēta nogalina, jo nenodrošina dzīvības procesus. Sākas ekonomikas stagnācija, ekonomikā nav naudas, nav nekādu biznesa iespēju, valsts iestāžu darbiniekus atlaiž, bankas slēdz.
Bulgārija un Polija pret pievienošanos eiro izturas skeptiski. Kāpēc tā?
Bulgārija jūt, ka tai pašai ir savas iekšējās problēmas un labāk pašlaik ir palikt ārpusē. Polija ir pārliecināta par sevi - emocionāli, psiholoģiski jūtas stipra. Latvijai pievienošanās Eiropai vairāk bija politisks projekts - tagad pilnībā esat Eiropas Savienībā, tas rada sirdsmieru. Maza valsts jūtas labāk zem lielā eiro lietussarga. Tomēr vienmēr ir atsevišķu cilvēku šaubas par to, ka Eiropas Komisija tagad noteiks, ko darīt un ko ne.
Latvijā informēšanas kampaņa par eiro maksās ap 2 miljoniem eiro. Optimisti saka, ka ieguvumu no eiro būs daudz vairāk nekā izdevumu, pesimisti pretējo. Cik būtu jāmaksā šādai kampaņai, un kādiem jābūt galvenajiem akcentiem?
2 miljoni nav daudz. Tomēr nauda nav jātērē vienkārši tāpat, lai informētu, ka tagad tiek ieviests eiro. Jābūt izglītošanas procesam, lai novērstu mākslīgās inflācijas riskus, kas ir iespējama šādos gadījumos. Kad notiek pāreja uz jaunu valūtu, vienmēr ir neziņa un bailes. Aug cenas. Viens no spilgtākajiem šādas inflācijas piemēriem bija Itālija. Radās iespēja mākslīgi paaugstināt cenas. Ar kampaņas palīdzību uzņēmumus - restorānus, veikalus un pakalpojumu sniedzējus - ir jāaicina saglabāt esošās cenas. Cenu augšana rada psiholoģisko spriedzi un dusmas.
Vai inflācija un bezdarba līmenis var radīt nemierus un ekstrēmisti varētu vēlēties fiziski izrēķināties ar saviem pāridarītājiem?
Bezdarbs noteikti ir vislielākais drauds. Tas koncentrējas noteiktos reģionos un konkrētās vecuma grupās. Politiskais ekstrēmisms ir ļoti reāls. Ja situācija saasināsies, tad labējo un kreiso nometnes atšķirības kļūs arvien mazākas. Visi ir dusmīgi uz Eiropas Savienību un eirozonu, tāpēc var sākt balsot par ekstrēmistu partijām. Tas būs protesta balsojums pret partijām, kas izraisījušas šo situāciju. Naida noziegumi ir realitāte arī tādā ziņā, ka pašlaik ir daudz slikti atalgotu brīvu darbvietu, kam nepiesakās eiropieši un ko aizpilda afrikāņi. Imigrācija turpinās. Liels imigrantu pieplūdums noteikti var radīt naida noziegumus.
Prese reizēm dēvē Mario Dragi par supercilvēku un glābēju. Vai tie nav pārspīlējumi?
Neviens baņķieris nevar būt supercilvēks. Dragi vara Eiropā ir daudz mazāka nekā, piemēram, Eiropas Centrālās bankas, Anglijas Bankas vai Federālo rezervju sistēmas vadītāja vara. Šādus labskanīgus un vienkāršotus apzīmējumus izdomā žurnālisti, un tas ne vienmēr ir slikti - cilvēkiem ir vieglāk saprast, kā darbojas Eiropas birokrātijas mehānisms, kas vispār notiek. Ir cilvēki, kas vispār neiedziļinās visos procesos, jo fokusējas tikai uz bezdarbu un par citiem procesiem vispār nemaz nedomā.
Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Vaidmans teicis, ka miljardu eiro drukāšana parādniekvalstīm padarītu dzīvi pārāk vieglu un atturētu tās no ekonomikas reformām. Žurnālā Spiegel tas raksturots kā finansējums ar drukmašīnas palīdzību, kas kļūst par atkarību - kā narkotika.
Tā ir pārmēru asa Vācijas reakcija. Viņi uztver Spāniju un Grieķiju kā valstis, kam ir slikta uzvedība. Teorētiski tam var piekrist, bet praktiski redzams, ka eiro projekts izgāžas un situācija ir pārāk nopietna, lai gan ar Olanda ievēlēšanu attieksme nedaudz mainās. Atmaigst. Eiropa var ieslīgt lielā recesijā.
Ar ko var salīdzināt šo krīzi?
Mums ir baiss piemērs - 30. gadu Lielā depresija. Arī 70. gadu naftas krīze bija ļoti smaga. Šī ir ārkārtīgi smaga krīze, kuras unikalitāte ir nevis izmērs, bet inovatīvais raksturs - tā aptver daudzas valstis un daudzus lēmumu pieņēmējus, jo eiro bija jaunievedums gan lielās, gan mazās valstīs. Līderu ir daudz - visiem kopā krīzi ir sarežģīti risināt, panākt vienprātību. Šāda apmēra krīzes risinājumu grāmatas jau vēl nav uzrakstītas.
Vai šī krīze iemācīs cilvēkus vairāk taupīt? Vai tie paši bieži vien peltie grieķi kļūtu strādīgāki, ja ieviestu sešu darbdienu nedēļu?
Ir grūti mainīt mentalitāti. Un jo īpaši grūti mainīt politiķu mentalitāti, ja vien tas pilnībā nemainīs politisko scenārijus valstīs. Savukārt Itālijā ir tehnokrātiska valdība, viņi runā par otro Monti valdību. Krīze ir smagi situsi Itālijas lielās politiskās partijas. Iepriekšējās vēlēšanās divas lielās partijas ieguva 70%, tagad atbalsts ir tikai 40-45%. Tātad politiskais scenārijs ir pilnībā mainījies.
Kā vērtējat to, ka Zviedrija un Apvienotā Karaliste nolēma palikt ārpus eiro?
Jā, viņi ir ieguvēji. Apvienotā Karaliste ir pierādījusi, ka var darboties, paliekot ārpus eiro. Tas pats ar Zviedriju un Dāniju. Tās ir atsevišķas situētas valstis. Viņiem ir lielāka disciplīna. Mēs runājam par «divu ātrumu» Eiropu. Atšķirības ir milzīgas. Agrāk bija dalījums eirozonā un valstīs, kas paliek ārpus tās. Tagad ir disciplinētie ziemeļi un krīzē slīkstošie dienvidi. Ainava pilnībā mainās. Eiro krīze rada iespējas nopietni apdomāt federālas Eiropas modeli. Tas būtu milzīgs lēmums.
Vai esat par šādu ideju?
Mums nav jāiet šādā virzienā, jo jaunās dalībvalstis zaudēs savu balsi. Mums nav uz to jātiecas.
Vai eiro, jūsuprāt, izdzīvos?
Izdzīvos! Nebūs eiro bēres. Eiro beigas nepienāks tik viegli. Tas ir pārāk liels politiskais projekts. Eiro krīzes cena būs Eiropas Savienības polarizēšanās. Ziemeļos un dienvidos. Tajos, kas ir par Eiropas paplašināšanos un kas ir skeptiķi.
Kas esat jūs?
Optimists.
Vai jums pietrūkst Maltas liras?
Nē!
Kāpēc dažās eirozonas valstīs joprojām cenas dažviet norādītas arī vecajā valūtā?
Lai veciem cilvēkiem būtu vieglāk rēķināt, jo viņi visu dzīvi dzīvojuši ar savu nacionālo valūtu. Jaunākā paaudze daudz vieglāk pieņem pārmaiņas.
Kā vērtējat eiro banknošu viltošanu?
Eiro joprojām ir vieglāk viltot nekā, piemēram, ASV dolāru. Īpaša riska grupa ir banknotes ar lielu nominālu. Kad sāksies pievienošanās eirozonai Latvijā, cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai neiekristu uz viltojumiem.
Vai pats esat par eiro?
Jā, joprojām esmu par eiro, jo tas ir ļoti nozīmīgs instruments. Es nevainoju eiro kā valūtu, es vairāk vainoju Eiropas Komisiju, kā tika īstenots eiro ieviešanas scenārijs. Steiga, nesagatavotība globalizācijas procesam. Notikumi eirozonā dramatiski mainīs politisko ainavu. Ir ārkārtas vēlēšanu riski. Pie diskusiju galda sēžas politiķi ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem. Situācija nelīdzsvarosies tik drīz. Iepriekš bija eiro medusmēnesis, bet mēs redzam, ka sākotnējais mīlestības un skūpstu laiks ir pagājis, esam kļuvuši racionālāki - jārisina problēmas, kas saistītas ar ES konkurētspēju un ekonomikas pamatprincipiem.