Kannu festivāls vienmēr ir lepojies ar spēju fokusēt mediju interesi, samiksējot gan Holivudas masu kino viegli andelējamo _glamūru_, gan ekstrēmas autorkino parādības. Vēl vairāk, tas ir šī gudri būvētā kultūras un biznesa fenomena ilgmūžības un ietekmes noslēpums, arī tā ilggadējā garīgā līdera Žila Žakoba gudrās stratēģijas auglis. Pateicoties tai, festivāls spējis būt gan jaunu virzienu, strāvojumu skenētājs, gan placdarms vērienīgiem kino biznesa darījumiem.
Neglābjamais valdzinājums
Kāpēc kinoindustrijai šogad īpaši vajag Kannu kinofestivālu? «Labā ziņa ir tā, ka, par spīti krīzei, par spīti investīciju apsīkumam kinobiznesā, par spīti arvien lielākām problēmām atrast filmas finansējumu - it īpaši nekomerciāli orientētiem projektiem, Kannas joprojām spēj savaldzināt pasauli un veidot avīžu virsrakstus divu nedēļu garumā,» raksta izdevums Screen International.
Kā spītējot «ekonomiskajai ziemai», festivāla konkursa - tātad to 20 filmu izlase, kas lielā mērā diktē tā sacensību dramaturģiju, - programma ir spožāka nekā daudzus citus gadus. Ar tik blīvu klasiķu, režijas zvaigžņu uzvārdu un darbu klātbūtni Kannu festivāla konkursa programma lepojusies vienīgi apaļu jubileju reizēs. Sakritība vai likumsakarība - nezinu, taču konkursantu uzvārdi pasaules autorkino hierarhijā iesvaidītajiem liek vien sajūsmā pūst un elst, pat vēl filmas neredzot: Angs Lī, Džeina Kempione, Larss fon Trīrs, Kventins Tarantīno, Pedro Almodovars, Mihaels Haneke, Alēns Renē… Nu ko - šāda pasaules kino autoru buķete ir unikāls kino aktuālo tendenču šķērsgriezums, pat ja katrs konkrētais režisors šoreiz arī nebūs radījis pa šedevram, maza bēda! Viņu visu pieredzē ir gan kāds šedevrs, gan agrāko gadu Kannu festivālu balvas. Īpaša kņada, visticamāk, gaidāma ap lielā slepenībā tapušo skandalozā dāņu režisora Larsa fon Trīra Antikristu (starts festivālā - 18.maijā) un amerikāņa Kventina Tarantīno Inglorious Basterds, kas Latvijā rudenī tiks izrādīta ar nosaukumu Bēdīgi slavenie mērgļi. Abi šie režisori par savu pasaules slavu var pateikties tieši Kannu festivālam - Tarantīno zvaigzne šeit dzima 90.gados kopā ar Lubeni, bet fon Trīra - ar Šķeļot viļņus, Idiotiem un Dejotāju tumsā. Pamanāms festivāla konkursa programmā ir arī Austrumu kino - skarbā korejieša Parka Čan Vuka vārds jau ir starptautiski pazīstams (pat kinoteātrī Rīga ilgu laiku tika izrādīta viņa filma Es esmu kiborgs, bet tas nekas), bet filipīnieša Brillantes Mendozas vārds Kannu konkursā ir novitāte. Taču uzmanību, Filipīnas kino šī ekstrēmā jaunekļa personā pēdējos gados piesaista uzmanību kā pasaules kino karstais punkts! Parks Čan Vuks žūrijai prezentēs filmu Thirst/Slāpes, filipīnietis Mendoza - filmu ar nosaukumu Kinatay.
Klasika un trīs dimensijas
Notikumu šajās divās nedēļās būs lērums, par ko Diena cītīgi ziņos gan drukātajā, gan virtuālajā versijā. Festivālā amerikāņu režijas klasiķa Mārtina Skorsēzes virsvadībā tiks prezentē tas restaurētas klasisko filmu vienības - arī britu filma Sarkanās kurpītes (režisori M.Pauelss un E.Pressburgers), savukārt ārpuskonkursa skatēs tiks pirmizrādīta arī Terija Giliama filma The Imaginarium of Doctor Parnassus/Doktora Parnasa iedomu pasaule. Tajā nelaiķis Hīts Ledžers filmējās īsu brīdi pirms pāragrās nāves.
Kannu festivāls joprojām zina, kā sabalansēt augsto mākslu ar masu Holivudu - par atklāšanas filmu izraudzīta trīsdimensiju animācija Up/Augšup. Tātad arī Kannās nešaubās, ka trīsdimensiju animācija ir perspektīvs virziens. Tāpat kā nešaubās par faktu, ka festivāls kinoindustrijai kļūs ne tikai par krāšņu publicitātes «aktu», bet arī par kompresi pašapziņai. Cerams, ka latviešu kino pašapziņai palīdzēs arī mūsu vienīgās pārstāves Lailas Pakalniņas īsfilmas Klusums dalība īsfilmu konkursā festivāla finālā.