Vieskoncertā Rīgas Domā kora mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Genādija Dmitrjaka vadībā skanēs garīgie skaņdarbi a cappella: S. Rahmaņinova, G. Sviridova, A. Grečaņinova opusi, pareizticīgo mūzikas vecmeistaru M. Berezovska un P. Česnakova garīgie koncerti, krievu tautasdziesmas, kā arī latviešu romantiskā dziesmu liriķa Emīla Dārziņa Lauztās priedes.
«Dārziņu dziedāsim latviešu valodā. Es ļoti mīlu Dārziņa mūziku, es to iepazinu vēl studiju gados. Nesen Maskavā biju uz jūsu Valsts akadēmiskā kora Latvija koncertu. Tas bija brīnišķīgs, un man tik ļoti iepatikās Pūt, vējiņi Imanta Ramiņa apdarē! Palūdzu notis, un tagad arī mēs to jau dziedam,» stāsta diriģents Genādijs Dmitrjaks, kurš slavenā kora vadību pārņēma 2004. gadā. Uz Rīgu viņš pošas ar īpašu sirsnību: «Rīgā dzīvo mans brālēns un kādreiz dzīvoja arī tēvocis. Atbraukšu un atkal paskatīšos uz Daugavu, izstaigāsim Vecrīgu!»
Atpakaļ pie sakrālā
Visā Latvijas atjaunotās brīvvalsts laikā slavenā Jurlova kapela te pabijusi tikai vienu reizi - 2003. gadā, kad pēc 20 gadu pārtraukuma viesojās Rīgā. Pirms tam pēdējo reizi pie mums tā dzirdēta 1984. gadā. Tāpēc stāsts par ievērojamo kori stāstāms atkal no jauna.
«Kapela tika izveidota 1900. gadā kā pareizticīgo koris. Ivans Juhovs, talantīgs zemnieka dēls, kurš vēlāk izmācījās par reģentu, izveidoja nelielu vokālo ansambli, kurš dziedāja dievnamos. Vēlāk tas izauga līdz koncertkorim, kuru drīz pēc 1917. gada revolūcijas nacionalizēja un piešķīra valsts kapelas statusu un klasiķa Mihaila Gļinkas vārdu. Loģiski, ka padomju valstī garīgo mūziku vairs nedrīkstēja dziedāt. Aleksandrs Jurlovs, kurš kapelu vadīja no 1958. gada līdz savai nāvei 1973. gadā, publikai Krievijas sakrālo kultūru atklāja no jauna, kad 1968. gadā Maskavas konservatorijas lielajā zālē pirmoreiz atskaņoja Bortņanska, Berezovska un citu komponistu garīgos koncertus,» Dienai stāsta G. Dmitrjaks. Pateicoties Jurlovam, viņa drosmei padomju stagnācijas gados celt gaismā dzimtās garīgās mūzikas vērtības, 70. gados izvērtusies garīgās mūzikas renesanse, jo viņa paraugam sekoja Vladimirs Miņins un citi koru vadītāji.
Sakrālos tekstus gan nācies aizstāt ar citiem: piemēram, D. Bortņanska 32. garīgo koncertu dziedāja ar tekstu: «Kas ar patiesību dzīvs, to nekas nebiedē.» Taču oriģinālā bija lūgšana: «Pasaki man, Dievs, manu nāves dienu...» Rahmaņinova liturģijā vispār palika pāri tikai vokalīze bez vārdiem. Pateicoties A. Jurlova meistarībai un talantam, kapela pirmā sāka izpildīt ievērojamo XX gs. komponistu I. Stravinska, A. Šnitkes, V. Rubina sarežģītos skaņdarbus, cieši sadarbojās ar gadsimta mūzikas ģēnijiem D. Šostakoviču un G. Svidirovu, kuri komponēja speciāli šim korim.
Uz pasaules skatuves
Jurlova Krievijas Valsts akadēmiskā kora kapelas augstais mākslinieciskais līmenis Krievijas kora mūziku jau padomju gados izvirzīja uz pasaules skatuves. Iesāktais turpinās, kora nosaukumā godājot tā kādreizējā vadītāja KPFRS Tautas mākslinieka Aleksandra Jurlova vārdu. Kopš 2004. gada kolektīvu vada A. Jurlova māceklis Genādijs Dmitrjaks, kurš ir viens no labākajiem kordiriģentiem Krievijā. Pēc Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla vadītāja Georgija Poļičenko domām, «pēdējā laikā kapela ieguvusi jaunu skanējumu. Genādijs Dmitrjaks kori pārveidojis, viņš nav gājis vienkāršu tradīciju turpināšanas ceļu, bet to attīstījis un atjauninājis. Viņa veikums sajūsmina dvēseli, jo viņš ir visa labā, kas atrodams krievu tautas garīgajā un dziesmu mantojumā, nevienaldzīgs turpinātājs».
Slavenā kolektīva repertuārā ir simtiem skaņdarbu - Krievijas garīgā un tautas mūzika, kā arī krievu un Rietumu klasika un visjaunākā mūzika. «Mēs dziedam visu Rietumeiropas meistaru lielos vokāli simfoniskos opusus: Baha, Mocarta, Verdi, Brāmsa, Bēthovena, Šūberta, Berlioza mesas, rekviēmus, oratorijas. Repertuārā ir daudz laikmetīgās, jaunās mūzikas,» stāsta G. Dmitrjaks.
Kapela daudzkārt uzstājusies kopā ar Krievijas ievērojamākajiem diriģentiem - J. Svetlanovu, G. Roždestvenski, J. Temirkanovu, V. Fedosejevu, V. Gergijevu, J. Simonovu, V. Aškenazi. Kolektīvs bieži dodas turnejās un ierakstījis vairāk nekā 20 kompaktdisku, no kuriem seši saņēmuši starptautiskus apbalvojumus.