Smeldzīgas atmiņas par laukos, svešos ļaudīs pavadītajām vasarām, piemēram, savās intervijās ir atklājusi mūsu komponiste Maija Einfelde. Taču ar ganiņiem saistītas ne tikai nostrādināto bārabērnu asaras, bet arī gaiši pastorālas un rotaļīgas noskaņas. Viņi ir asprātīgi, labestīgi un muzikāli tautas pasaku varoņi, bet mitoloģiskās ganu idilles ceļ mums priekšā idealizētas mīlestības ainas.
Tieši par ganiņiem un mīlestību taps vēstīts pavisam jauna klarnetista Egīla Šēfera iniciētajā vokāli instrumentālās kamermūzikas koncertprogrammā, kas tā arī nosaukta Par mīlestību. Muzicējot kopā ar pianistu Tomu Ostrovski un dziedātāju Sonoru Vaici (soprāns), programmas uzmanības centrā ir romantiski skaņdarbi klarnetei, balsij un klavierēm. Saturam atbilstoši koncerti notiks nevis lielpilsētas centrā, bet Pierīgā - Saulkrastos, kur spirdzina jūras tuvums (Saulkrastu domes zālē 7.VI plkst. 19), un Mārupē (kultūras namā 14.VI plkst. 18).
Par ganiem - par mani
«Spēlēsim skaistu, romantisku mūziku, protams, par ganiem un par mīlestību. Sanāk - par mani, jo Šēfers (der, die Schￃﾤfer), tulkojot no vācu valodas, ir gans,» paskaidro E. Šēfers. Koncertos skanēs F. Šūberta Ganiņš uz klints, Džakomo Meijerbēra Gana dziesmas (Des Schaefers Lied), Franča Lahnera Divas vācu dziesmas. Sonora Vaice nodziedās arī dažas solo dziesmas. Protams, dzirdēsiet arī latviešu romantisko dziesminieku Emīlu Dārziņu.
«Šūberts, Meijerbērs un Lahners tieši tā ir komponējuši - klarnetei, balsij un klavierēm. Tie nav pārlikumi, pielāgojot dažādām vajadzībām. Latvijā šos darbus diemžēl nespēlē un mūzikas skolās nemāca, lai gan tie ir ārkārtīgi skaisti. Kad Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis interesējās par programmu, kas būtu piemērota Rīgas festivāla koncertiem vasarīgā gaisotnē Pierīgā, šī izrādījās īstā. Un tā vienkārši ir sagadījies, ka gandrīz visās dziesmās runa par ganiem…» klarnetists paskaidro.
Koncertu virsuzdevums ir arī vēstīt par jauno instrumentālās kamermūzikas albumu Dzintargraudi - Latvijas Mūzikas informācijas centra izdevumu, kurā E. Šēfers un T. Ostrovskis ierakstījuši Jēkaba un Jāņa Mediņu, Roberta Šūmaņa, Kloda Debisī un Vitolda Ļutoslavska opusus. Vienu skaņdarbu - Santas Ratnieces libellules (franču val. - spāres) - klarnetists ierakstījis duetā ar čellistu Ēriku Kiršfeldu, kopā ar talantīgo komponisti meklējot atbildi: «Kas liek šīm smalkajām, lidojošajām radībām ar caurspīdīgajiem, trauslajiem spārniem vienmēr atgriezties pie ūdens?» Albums jau šonedēļ būs pieejams ne tikai mūzikas veikalos, bet arī digitāli - Amazon, iTunes, CD Baby un visās pārējās virtuālajās tirdzniecības platformās, kur tas «atsauksies» arī uz nosaukuma anglisko versiju Amber Pearls. Savukārt abos gaidāmajos koncertos albumā ielūkoties ļaus R. Šūmaņa Fantāzijskaņdarbu atskaņojums.
Meklē vēsturē
E. Šēfers un viņa domubiedri nav no stīvi konservatīvo mūziķu cunftes, koncertos noteikti raisīsies arī sarunas ar klausītājiem brīvā gaisotnē. E. Šēfers intriģē ar īpašiem stāstiem par šīs mūzikas vēsturi. Tas ir mūzikas pasniegšanas veids, kas raksturīgs arī starptautiskajam Latvijas, Dānijas un Francijas mūziķu kvintetam Carion, kurā E. Šēfers ir pastāvīgs dalībnieks un kurš tikko kā piedalījies pirmajā klasiskās mūzikas mesē Minhenē Gasteig koncertzālē. No 100 pretendentiem prezentācijas t. s. showcase koncertiem žūrija izvēlējusies tieši Carion, un šim notikumam ir tūlītējs efekts: sadarboties ieinteresētas piecas ierakstu kompānijas un divi festivāli. Bet vislielākais ieguvums ir publicitāte: mūziķus filmēja Bavārijas radio un televīzija, un tieši ar viņu sniegumu ilustrēja sižetus par mūzikas gadatirgu gan dienas, gan vakara ziņās.
E. Šēferam un T. Ostrovskim tīk mūzikas vēsturē izdibināt to, par ko mācību grāmatas klusē. Piemēram, kā savulaik slavenā pianiste Klāra Vīka, kura koncertējusi arī Rīgā, uzstājusi savam vīram, ievērojamajam komponistam Robertam Šūmanim skaņdarbus pārtaisīt. Šāds liktenis piemeklējis arī jaunajā CD un koncertos iekļautos trīs Fantāzijskaņdarbus klarnetei un klavierēm op. 73. «Tomēr mēs spēlēsim tā, kā gribēja Šūmanis,» sola E. Šēfers.