Vakar tika paziņoti 16 Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa pusfinālisti, kurus gandrīz no 60 iesniegtajiem darbiem atlasīja nacionālā žūrija. «Esmu ļoti priecīgs par iesniegto darbu dažādību - to klāsts faktiski nosedz visus arhitektūras izpausmes veidus,» atklāja šā gada konkursa kurators un nacionālās žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms - kopā ar kolēģiem no MADE arhitekti pagājušajā gadā viņš ieguva Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu par Saldus Mūzikas un mākslas skolas projektu.
«Latvijas Arhitektūras gada balva parāda mūsu sabiedrības attīstības līmeni - kādi mēs esam, kādu ceļu mēs ejam, kādus standartus mēs esam sasnieguši,» Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums atgādināja, ka tas, ko mēs redzam, nav radies tikai arhitektu iegribas dēļ - neiztrūkstošs elements visos arhitektūras procesos ir sabiedrības līdzdalība.
Tieši puse no 16 pusfinālistiem ir rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. «Mēs esam nonākuši pie tā, ka mums ir ļoti daudz mantojuma, kas ir jāsaglabā un ko mēs varam izmantot, nebūvējot neko jaunu un realizējot moto - mazāk ir vairāk,» domā Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs. Savukārt Miķelis Putrāms par šo izkristalizējušos tendenci piebilst: «Mēs varam lepoties, ka Latvijas arhitektūrā ir ļoti spēcīgi pārbūves un restaurācijas risinājumi, - var tikai vēlēties, lai šo meistarību, šo smalko spēju strādāt ar vēstures materiālu mēs varētu izmantot turpmākajās jaunbūvēs.»
Visus iesniegtos darbus palīdzējuši novērtēt pagājušā gada nacionālās žūrijas piedāvātie skaidrie un visaptverošie kritēriji, kas parāda vērtēšanas daudzpusīgumu: ideja un koncepcija, viengabalainība jeb vienotība, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. «Vienu kritēriju mēs pielikām klāt - rūpība un pamatīgums, ko žūrija mēģināja saskatīt ikvienā darbā klātienē,» atklāja Mārtiņš Ķibilds. Arī MADE arhitekti pārstāvis pauda atziņu, ka arhitektūru nav iespējams novērtēt pa gabalu un ka tā ir jāredz kontekstā.
Uz Latvijas Arhitektūras gada balvu šogad pretendē tikai četras jaunbūves: Austrumlatvijas koncertzāle Gors Rēzeknē, dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti Baltezerā, Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2. kārta Ķīpsalā un veikals Top! Salacgrīvā. Pārējie nominanti - viens spilgts interjeru risinājums, kā arī trīs tā sauktie starpdisciplinārie projekti. Viens no tiem ir televīzijas raidījuma Ziemeļu puse 40. sērija par Kopenhāgenas ūdensmalām un kvalitatīvu to apdzīvošanu. «Toreiz tā parāva līdzi virkni diskusiju par tādu pašu problēmu Rīgā,» atcerējās Mārtiņš Ķibilds.
Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz vēl vienu interesantu novērojumu - pusfinālistu sarakstā ir tikai daži arhitekti, kuru vārdi ir lasāmi pie vairākiem darbiem, - starp tiem arī Zaiga Gaile un arhitektūras students Helvijs Savickis. «Tas ir labs pierādījums, ka ar arhitektūru Latvijā viss ir kārtībā - dzīvie klasiķi vēl arvien turpina un jaunie «nazīši» nāk klāt,» piebilda Mārtiņš Ķibilds. Savukārt labākos no labākajiem izvēlēsies starptautiska profesionāļu komanda. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2013 pasniegšanas ceremonija notiks 16. maijā.