Lai arī ievērojama daļa PVO apgalvojumu ir visai apokaliptiska rakstura un nešķiet īpaši ticama, e-cigarešu industrija tiešām piedzīvo strauju uzplaukumu, un 2014. gada sākumā šis tirgus tika lēsts trīs miljardu ASV dolāru apmērā (2,34 miljardi eiro) gadā, un tajā bija pieejami 466 dažādi zīmoli. Atbilstoši Wells Cargo prognozēm jau tuvāko trīs gadu laikā e-cigarešu tirgus apmēri sasniegs desmit miljardus dolāru, bet līdz 2030. gadam vispār palielināsies 17 reizes, pārsniedzot 50 miljardu dolāru gadā robežu.
Wells Cargo arī lēš, ka ASV, kur smēķētāju kopskaits ir 45 miljoni cilvēku, e-cigaretes ikdienā lieto 2,5 miljoni cilvēku, bet Savienoto Valstu e-cigarešu tirgus šogad sasniegs 1,7 miljardus dolāru. Eiropā e-cigarešu tirgus apjoms naudas ziņā daudz neatšķiras no ASV tirgus, toties to lietotāju skaits ir gandrīz trīs reizes lielāks un pārsniedz septiņus miljonus cilvēku. Lai arī nozares rādītāji nav lieli, salīdzinot ar aptuveni 700 miljardus dolāru vērto globālo tabakas izstrādājumu tirgu, e-cigarešu pārdošana ik gadu vismaz dubultojas, un vienkārši aprēķini liecina, ka jau 2020. gadā tās lietos 3,5-4% smēķētāju, bet pārdošanu apjomi naudas izteiksmē sasniegs vismaz 20 miljardus dolāru.
Jāpiebilst, ka Diena jau rakstīja, - lai gan Eiropas Savienībā nav aizliegts tirgot e-cigaretes un šādu regulējumu arī nav plānots ieviest, Latvijā strādā pie tā, lai šo cigarešu realizācija mūsu valstī tiktu aizliegta.
Ķīniešu izgudrojums
Interesanti, ka Ķīnā, kuras 200 miljardus dolāru gadā vērtais tabakas tirgus ir valsts monopols (tabakas izstrādājumu imports ir mazāks par vienu procentu no patēriņa), e-cigarešu izplatība ir minimāla, kas saistīts galvenokārt ar pieticīgajiem smēķēšanas ierobežojumiem - valsts ir ieinteresēta gūt peļņu no tabakas monopola. Tajā pašā laikā ap 95% visas pasaules e-cigarešu ražotņu atrodas tieši Ķīnā, turklāt tikai vienā reģionā - šīs valsts dienvidu metropolē Šeņžeņā un tās apkaimē. Atlikušie 5% ir galvenokārt uzņēmumi Ziemeļamerikā un Eiropā, kur tiek uzlaboti standarta ražojumi, kā arī nikotīnu saturošo e-šķīdumu ražotnes. Tikmēr Ķīnas rūpnīcās tiek ražotas galvenokārt dažādu standartu e-cigaretes un to detaļas, ko pēc attiecīgas apzīmološanas pārdod Rietumos.
Arī par e-cigarešu to mūsdienu izpratnē izgudrotāju tiek uzskatīts ķīniešu uzņēmējs un zinātnieks Hons Liks, kurš tehnoloģiju izstrādāja 2003. gadā uzņēmuma Golden Dragon Holdings paspārnē. Uzņēmums vēlāk vairākkārt mainījis nosaukumu, šobrīd saucas Dragonite un ir reģistrēts Honkongā, bet par tā īpašnieku kļuvis tabakas industrijas gigants - britu kompānija Imperial Tobacco.
2000. gadu vidū Hons Liks un uzņēmums, kas tobrīd saucās Ruyan, arī patentēja elektroniskās smēķēšanas (pareizāk - tvaicēšanas jeb veipošanas) tehnoloģiju vairāk nekā 40 pasaules valstīs, tajā skaitā ASV. Vienlaikus par neapstrīdamām tiek uzskatītas tikai savulaik Hona Lika, bet kopš 2013. gada par 75 miljoniem ASV dolāru Honam Likam piederošos patentus pārpirkušā giganta Imperial Tobacco tiesības uz lielāko daļu populārā, tradicionālajām cigaretēm vizuāli līdzīgā standarta V8 e-cigarešu tehnoloģijām. Tikmēr e-cigarešu standartu ir nepilns desmits, neskaitot ekskluzīvus vai maz izplatītus modeļus, un katrā no tiem tiek izmantoti kaut nedaudz, bet atšķirīgi tehniskie risinājumi. Situāciju sarežģī arī šādiem gadījumiem tradicionālie patentu kari - nozarē nav retums gadījumi, kad vienu un to pašu risinājumu dažādās valstīs patentē dažādi uzņēmumi vai arī tā dēvētie patentu troļļi, turklāt neraugoties uz faktu, ka gandrīz visi jaunievedumi patiesībā nāk no Ķīnas.
Tabakas ražotāju interese
Uz šāda fona vairāku valstu, tajā skaitā arī Ķīnas un ASV, tiesas noraidīja virkni Hona Lika prasību pret konkurentiem par patentu tiesību pārkāpumiem, par pamatotām atzīstot vien nelielu daļu pretenziju, un tieši ar šo faktu eksperti arī skaidroja patentu pārdošanu vienam no tabakas industrijas milžiem, turklāt par salīdzinoši nelielu cenu. Imperial Tobacco jau ir ierosinājis prasības pret vairākiem ASV e-cigarešu ražotājiem, bet nozares milža juridiskais potenciāls nav salīdzināms ar nelielas Honkongas kompānijas iespējām.
Jāpiebilst, ka Imperial Tobacco ne tikai ir iesaistījies patentu karā, bet arī izveidojis e-cigarešu zīmolu Puritane un šajā ziņā ne tuvu nav unikāls. Sākotnēji pret e-cigaretēm vai nu naidīgi, vai vienaldzīgi noskaņotie tabakas industrijas giganti šobrīd steidzas apgūt šo perspektīvo tirgu, vai nu veidojot savus zīmolus, vai arī iegādājoties jau esošus uzņēmumus. Tā 2012. gadā Lorillard par 135 miljoniem dolāru nopirka vienu no populārākajiem e-cigarešu zīmoliem ASV BlueCigs, bet gadu vēlāk Altria Group par 110 miljoniem dolāru iegādājās Green Smoke. Altria veido arī savu e-cigarešu zīmolu MarkTen, kamēr British American Tobacco attīsta zīmolu Vype, bet Reynolds American - Vuse. Eksperti arī uzskata, ka lielie tabakas ražotāji cenšas iegādāties daļas neatkarīgajos e-cigarešu uzņēmumos, aizvien vairāk palielinot savu ietekmi uz industriju.
Lai arī šobrīd visi pasaules lielākie e-cigarešu ražotāji ir Ķīnas uzņēmumi un rietumu zīmoli galvenokārt nodarbojas tikai ar to produkcijas tālākpārdošanu, nav izslēgta iespēja, ka pēc pietiekami daudzu patentu pārņemšanas tabakas kompānijas izšķiras pašas pievērsties e-cigarešu ražošanai.