Tieši ceturtās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas jeb 4G LTE (long-term evolution) ļauj paaugstināt datu pārraides ātrumu un efektivitāti, samazināt izdevumus, paplašināt un uzlabot jau sniegto pakalpojumu loku, kā arī integrēties ar jau pastāvošajiem datu pārraides protokoliem - šāds secinājums atrodams GSM asociācijas (GSMA) - globālas organizācijas, kas apvieno gandrīz 800 mobilo sakaru operatoru un ap 200 ar tiem saistīto uzņēmumu, - šovasar publiskotajā ziņojumā.
Jau strādā pie 5G
Tiek prognozēts, ka līdz šī gada beigām 4G LTE daļa Ziemeļamerikā sasniegs 19%, kamēr Eiropā šis rādītājs pat labākajā gadījumā būs mazāks par 2%. Tāpat, kā liecina kompānijas IDATE aprēķini, ASV pagājušā gada beigās bija gandrīz 31 miljons 4G LTE lietotāju, Dienvidkorejā, kura jau sākusi strādāt pie 5G izveides, - 16 miljoni, bet Eiropas vadošajā valstī šajā nozarē Vācijā - tikai 570 tūkstoši 4G tīklu lietotāju.
Eiropas atpalikšana, ieviešot ceturtās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas, «ir pazemojoša. Šo tīklu izdomāja galvenokārt eiropieši, bet visas lielās telekomunikāciju kompānijas ir amerikāņu, savukārt paši ātrākie tīkli - ASV un Āzijā», tik drūmi situāciju vērtē France Telecom direktora vietnieks Pjērs Lovets.
Turklāt sakaru un datu pārraides ātrums ASV vidēji ir par 75% augstāks nekā Eiropā, un GSMA prognozē, ka atšķirība tikai palielināsies, norādot - visvairāk no tā cieš patērētāji.
Sūdzas par kvalitāti
Nozares uzņēmumu asociācija, protams, aizstāv savu biedru intereses, taču par problēmām liecina arī iedzīvotāju viedoklis. Atbilstoši Eurobarometer aptaujai, kuru Eiropas Komisija (EK) publiskoja šovasar, 40%aptaujāto atzinuši, ka nepietiekama ātruma vai lēnas lejupielādes jaudas dēļ viņiem ir grūti piekļūt tiešsaistes saturam, bet vēl 20% šādas problēmas radušās dažreiz. Turklāt tikai 38% aptaujāto atzina mobilo tālruņu sarunu kvalitāti par ļoti labu. Tāpat aptauja liecina, ka 45% Eiropas mājsaimniecību būtu gatavas uzlabot savu interneta pieslēgumu vai izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju, lai varētu izmantot ātrāku platjoslas internetu.
Kā atzinusi EK priekšsēdētāja vietniece, digitālo lietu komisāre Nēlija Krusa, telekomunikāciju pieslēguma ātrums ir kļuvis par gandrīz tikpat svarīgu faktoru kā cena, tādēļ nepieciešams sapurināt mobilo telekomunikāciju tirgu un palielināt investīcijas sektorā.
Tieši investīcijas Eiropas telekomunikāciju sektoram ir nepieciešamas vairāk par visu, tomēr tā vietā, lai tās palielinātos, investīciju apjoms samazinās - pēc kompānijas McKinsey datiem, no 2005. līdz 2009. gadam tās samazinājušās par 14%, līdz 40 miljardiem eiro (28 miljardi latu) un sasniedz tikai aptuveni divas trešdaļas no investīciju ASV telekomunikācijas sektorā līmeņa. Savukārt to, ka pēdējo piecu gadu laikā Eiropas investīcijas telekomunikāciju infrastruktūras jomā ir samazinājušās par diviem procentiem gadā, nesen vēstīja LETA.
Traucē regulējums
Mobilo sakaru operatori skaidro, ka investīcijas ātrākos tīklos netiek veiktas Eiropas ekonomisko problēmu, lielās konkurences starp vairāk nekā 100 Eiropas operatoriem un Briseles regulētās stingrās likumdošanas, kas apgrūtina investīcijas un samazina kompāniju peļņu, dēļ. GSMA tāpat uzskata, ka, lai samazinātu atpalicību no ASV, Eiropai ir jāpārskata frekvenču piešķiršanas politika, kā arī jāatļauj konsolidācija telekomunikāciju nozarē.
Analītiķi piebilst, ka kompānijas ir piesardzīgas arī desmitgadi senas, bēdīgas pieredzes dēļ. Gadsimtu mijā, tā dēvētā dotkomu buma pašas kulminācijas laikā, telekomunikāciju uzņēmumi izdeva nesamērīgi lielas summas par 3G licencēm. Šie izdevumi iedzina daudzus uzņēmumus lielos parādos, ietekmēja to finanšu rezultātus un liek cik vien iespējams ilgi izmantot 3G aktīvus.
Piemēram, 2000. gadā Lielbritānijas valdība, izsolot 3G licences, ieņēma 22 miljardus sterliņu mārciņu (nedaudz vairāk nekā 18 miljardi latu), bet šogad Londonā notikusī 4G izsole valdībai deva tikai 2,34 miljardus mārciņu (nedaudz vairāk nekā 1,9 miljardi latu). Viena no aktīvākajām 4G jomā strādājošajām kompānijām ir britu mobilo sakaru gigants Vodafone, kurš par 4G licences iegādi Lielbritānijā iztērēja 791 miljonu mārciņu (gandrīz 650 miljoni latu), gatavojas piedalīties izsolēs arī Čehijā un Ungārijā, kā arī ir paziņojusi, ka līdz šī finanšu gada beigām, kas beidzas 2014. gada martā, investēs sava 4G tīkla izveidē 900 miljonus eiro (630 miljoni latu).
Grib apvienoties
Jautājumiem, kas izraisa plašas un nereti arī asas diskusijas, ir mobilo sakaru operatoru apgalvojums, ka viņi ieguldītu nozarē ievērojami lielākus līdzekļus, ja regulatori atļautu «audzēt muskuļus», izmantojot apvienošanos un citu kompāniju iegādes iespējas. Apvienošanās daudzos gadījumos samazinātu operatoru izmaksas un ļautu palielināt investīcijas infrastruktūrā, tomēr konkurenci Eiropā stingri aizstāv pretmonopola iestādes, īpaši akcentējot faktu, ka šāda politika ļauj saglabāt zemas cenas patērētājiem. Turklāt telekomunikācijas lielākajā daļā Eiropas valstu tiek uzskatītas par stratēģisku nozari, kamdēļ ievērojamas daļas tajos pieder nacionālajām valdībām, kuras, tēlaini izsakoties, kategoriski atsakās izņemt kāju no šo durvīm. Jāņem vērā, ka nozares parasti ir ienesīgas un tas taupības apstākļos nav mazsvarīgi.
Eksperti uzskata, ka investīciju aktivitāti varētu stimulēt arī spēlētāji no citiem kontinentiem, kuri iegādājas pieejamos Eiropas aktīvus. Tā, piemēram, Meksikas miljardieris Karloss Slims 2012. gadā iegādājās lielas Nīderlandes uzņēmuma KPN NV un Austrijas Telecom Austria Group akciju paketes, solot arī atbilstošu apjomu investīcijas. Tajā pašā laikā ārpus Eiropas esošo uzņēmumu vēlmi ieguldīt līdzekļus ES telekomunikāciju uzņēmumos jūtami mazina gan rezervētā attieksme pret viņiem Briselē un citu Eiropas valstu galvaspilsētās, gan dažādi ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu cenām.
Cenu atšķirības
Jau pieminētā N. Krusa septembrī gatavojas prezentēt likumdošanas iniciatīvu par mobilo telefonsarunu tarifu izlīdzināšanu Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šobrīd atšķirība starp šajā ziņā lētāko un dārgāko ES valstīm 2011. gadā bija gandrīz astoņkārtīga - Lietuvā par vienu sarunas minūti bija jāmaksā vidēji 1,9 eiro centi (1,3 santīmi), kamēr Nīderlandē - 14,7 eiro centi (10,3 santīmi).
N. Krusa ir paziņojusi, ka cenu starpība objektīvi nav attaisnojama ar atšķirībām pakalpojumu kvalitātē un izmaksās vai ar iedzīvotāju pirktspēju, tāpat arī citās preču vai pakalpojumu grupās cenu atšķirības ir daudzkārt mazākas.
Gaidāms, ka N. Krusa EK vārdā drīzumā nāks klajā arī ierosinājumiem, kā iekustināt Eiropas telekomunikāciju nozari, tomēr eksperti uzskata, ka radikālas pārmaiņas nav gaidāmas, jo pret tām iebildīs gan nacionālie regulatori, gan valdības - jau pieminēto stratēģisko apsvērumu un ieņēmumu dēļ, kā arī tāpēc, ka pilnvaru nodošana Briselei dalībvalstīs nav populāra.
Šo iemeslu dēļ daudz lielākas cerības analītiķi saista nevis ar politiskiem lēmumiem, bet ES tik bieži piesaukto konkurenci, kura telekomunikāciju sektorā tiešām ir ievērojama. Kā piemērs tiek minētas ne tikai ASV, kur pēc tam, kad Verizon Wireless modernizēja savu tīklu no 3G uz 4G LTE, tās piemēram nekavējoties sekoja AT&T, bet pēc tam arī T-Mobile US un Sprint Nextel.
Līdzīgas tendences, gan ar zināmu laika nobīdi, salīdzinot ar ASV, šobrīd notiek Vācijā, kur Deutsche Telekom sāka pāriet uz 4G 2011. gadā un līdz šī gada beigām būs nodrošinājusi pārklājumu aptuveni 100 pilsētās, kamdēļ arī konkurentiem nākas sarosīties.
Pēc visa spriežot, konkurences gars tomēr spēj gluži veiksmīgi sadzīvot ar ES noteiktajiem striktajiem spēles noteikumiem.