Jāpiebilst, ka pašlaik Latvijā noteiktā kārtība paredz, ka visiem darba devējiem katru gadu jāveic darba vides iekšējā uzraudzība un risku novērtēšana.
Obligātās veselības pārbaudes paredzētas tam, lai pārliecinātos, ka darbinieka veselības stāvoklis ir atbilstošs veicamajam darbam un neapdraud paša veselību, turpretim sanitāro grāmatiņu mērķis ir nodrošināt, lai sasirdzis darbinieks neapdraudētu citu cilvēku veselību.
Kā atzīst Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāja Baiba Puķukalne, obligātās veselības pārbaudes veicina gan darba devēju, gan darba ņēmēju atbildību par veselību: «Prakse liecina, ka nereti notiek nelaimes gadījumi, kas varēja nenotikt, ja darbinieks būtu pārbaudījis veselību atbilstoši noteiktajai kārtībai.» Taču VDI vadītāja arī norāda, ka būtiska ir veselības pārbaudes objektivitāte un kvalitāte, jo tikai tad, ja pārbaudi veic atbilstoši darbinieku nodarbinātības specifikai, uzlabojas darbinieku veselības stāvoklis, palielinās darbaspējas un laikus tiek identificētas saslimšanas.
Biežākās nebūšanas, ko šajā jomā atklāj VDI inspektori, saistās ar darbinieku neatbilstību profesijas specifikai. «Ir svarīgi, lai dakteris pārbaudītu, vai konkrētais darbinieks var strādāt noteiktos apstākļos,» atzīst B. Puķukalne.
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis par pamatotām uzskata obligātās veselības pārbaudes, tomēr norāda: «Ir mediķi, kuri ierodas darbavietās un, pacientus nepazīstot, pārbaudi veic formāli, tikai parakstot papīrus. Mērķtiecīgāk būtu šīs pārbaudes veikt pie ģimenes ārstiem, kuri pārzina savu pacientu vēsturi.» A. Lasmanis min kādu modeli, kas, viņaprāt, būtu racionāls, - veselības apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt izdevumus tiem pacientiem, kuri reizi gadā nav izgājuši veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta. «Ja cilvēks nerūpējas par savu veselību, kāpēc nodokļu maksātājiem jāpiedalās šī cilvēka veselības lāpīšanā?» retoriski vaicā A. Lasmanis.
Piesardzīgi obligātās veselības pārbaudes un sanitārās grāmatiņas vērtē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis: «Tas var pagriezties pret darbiniekiem, jo, ņemot vērā, ka Latvijā ir liels bezdarbs, daudzos gadījumos šie veselības traucējumi tiek hipertrofēti.» P. Princis norāda - ja sanitāro grāmatiņu un obligāto veselības pārbaužu sistēma funkcionētu ideāli, to ieviešana attaisnotos.
Viņš arī novērojis, ka ir cilvēki, kuri neapmeklē ārstu pat tad, ja objektīvu šķēršļu vizītei pie mediķa nav. «Arī ieviešot obligātās pārbaudes un sanitārās grāmatiņas, pacienti nepildīs to, ko šajā sistēmā nāksies pildīt, - tas radīs stresu, papildu problēmas, un labais ieguvums nemaz nebūs tik liels,» uzskata P. Princis.
Viņaprāt, lielākā problēma ir, ka Latvijā nav populāra profilakse, tāpēc jācīnās ar sekām. «Ja būtu populāra profilakse, cilvēki biežāk dotos pie ārsta. Sociālo labklājību nosaka fons - cilvēku psiholoģiskā uzticēšanās valstij nosaka uzticību ārstam. Jo vairāk cilvēki uzticas valstij, jo vairāk uzticas ārstam, un otrādi - jo sliktāka situācija valstī, jo mazāk uzticas mediķiem,» saka P. Princis.