Vēlējās vispusību
Izvēloties profesiju, Žanis vēlējies, lai būtu iespēja personīgi attīstīties. Pēc Valmieras Viestura vidusskolas, kur padziļināti apguva matemātiku, viņš uzņemts LLU Meža fakultātē. «Uzņemšanā profesors Alfons Grīnfelds piedāvāja izvēlēties kokapstrādi, mežsaimniecību vai kļūt par meža inženieri, bet, tā kā precīzi nezināju, ieteica inženiera specialitāti, jo tajā tiek iegūtas vispusīgas zināšanas. Tālāk dzīve parādīs,» teic Žanis. Tā arī noticis. Augstskolā neiemāca visas amata gudrības, taču palīdz saprast, kur atrast nepieciešamo informāciju. Iemāca, kas ir meža nozare, kokapstrāde un koksnes zinības - kas un kāpēc mežā tiek darīts, kas ir koks, kā tas aug, koku īpašības, kā tos pārstrādā u. tml. Tāpat jāapgūst meža ekonomika, likumdošana.
Pēc trešā kursa 1995. gadā Žanis un vēl divi puiši pusgadu bijuši praksē Vācijā. Tas bijis vērtīgi, jo veikuši dažādus mežsaimniecības darbus, arī dižskābaržu audzēs, kas Latvijā ir reti sastopamas. Pēdējā kursā LLU studentus iepazīstināja ar darba iespējām Latvijas finierī, kas meklēja sagādes speciālistu, kurš pārzina mežus. No visiem pretendentiem darbā pieņēma Žani. Viņš uzskata, ka izšķirošās bija svešvalodu zināšanas, kā arī jau pašmācības ceļā apgūtās datorprasmes, kas toreiz bija kas jauns. Dators patlaban ir neatņemams darbarīks, jo meža apsaimniekošanai izstrādātas speciālas programmas, kas atvieglo darbu plānošanu.
Jāiekļaujas komandā
Kad Žanis sācis strādāt Latvijas finiera rūpnīcā, viņa pienākumos ietilpa resursu sagāde. No nulles vajadzēja saprast, kas ir saplākšņa ražošana, bija jāiedziļinās pārstrādes procesos, bet galvenais joprojām ir darbs ar cilvēkiem. Daudzi bija atguvuši savus meža īpašumus, nācās slēgt tūkstošiem finierkluču iepirkšanas līgumu. Visu laiku jāapgūst kas jauns, piemēram, loģistika, lai sekmīgi darbotos piegādes ķēde. Taču liela nozīme ir tam, kāda ir komanda. Žanim ar kolēģiem esot paveicies.
Ikdienā lielāki praktiķi esot mežsaimnieki, bet meža inženieri vairāk aizņemti ar darbu analīzi un plānošanu, tādēļ gana daudz laika jāpavada kabinetā diskutējot, rakstot projektus, jāpapildina zināšanas semināros, konferencēs. Ar laiku var izaugt līdz vadošiem amatiem, tādēļ svarīga māka komunicēt. Pašam jāpieņem lēmumi, jādomā par budžetu un uzņēmuma nākotni. Labi, ja jaunais speciālists ir apveltīts ar iniciatīvu, jo par līderiem biežāk kļūst tie, kuri vairāk jāiegrožo, nevis jādzen, teic Žanis. Profesijā nepārtraukti jāattīstās, jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, tāpēc ka viss strauji mainās. Jāzina valodas, jo jaunākās tendences tiek apgūtas arī pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
Bērzu programma
Žanis kā mežsaimniecības inženieris priecājas, ka uzņēmumā Latvijas finieris mežs izdevies paveikt daudz interesanta un progresīva tieši ar eksperimentālajām bērzu plantācijām. Murjāņos atrodas stādaudzētava, kur tiek veikti arī zinātniskie pētījumi. Bērzu programmai apritējis 15 gadu, un tās idejas radīšanā un norisē klāt bijis arī Žanis. Viņaprāt, starp Latvijas lietaskokiem bērzs tagad ieņem tikpat stabilu vietu kā priede un egle.
Esot daudz interesantu tikšanos ar valsts mežzinātnes institūta Silava zinātniekiem un kolēģiem no a/s Latvijas valsts meži. Latvijas mežsaimnieki varot lepoties ar savu stādu tehnoloģiju, proti, ietvarstādiem jeb konteinerstādiem. Šī progresīvā metode, piemēram, Lietuvā vēl neesot ieviesta, tur audzē tikai kailsakņus. Ietvarstādu priekšrocības: kokam veidojas pareizas saknes, stipra imunitāte, pārstādot mežā, stāds netiek traumēts un necieš no šoka, konteinerligzdā koks aug straujāk, ir ražīgāks, kvalitatīvāks.
Ar senāku vēsturi ir uzņēmuma organizētās Meža dienas. Tās ir kā bērzaudžu stādīšanas kulminācija, kur piedalās simtiem skolēnu, viņiem tiek rīkoti konkursi, lai jauniešos rosinātu interesi par meža nozari. Kas skolā jāapgūst pastiprināti, ja ir interese par mežsaimniecību? Žanis domā, ka nepieciešamas vispusīgas zināšanas, kas attīsta domāšanu, lai zinātu, kā rīkoties dažādās problēmsituācijas. Mežsaimnieki arī piedalās likumu izstrādē, cenšoties labus priekšlikumus ieviest dzīvē.
Skābekļa gādātāji
Žanis uzskata, ka publiskā informācija par mežos notiekošo bieži ir neprecīza. «Mežu Latvijā ir pietiekami daudz, tikai jāprot tos izmantot, jo iespējams iegūt lielu pievienoto vērtību. Kad mežs noveco, tas jāizcērt un jāstāda vietā jaunaudzes, jo jaunie koki daudz intensīvāk uzņem CO2 un ražo skābekli,» viņš skaidro. Latvijā mežs atjaunojas arī pats - pretstatā Brazīlijas mūžamežiem, kur tā ir nopietna problēma. Žanis pārliecināts, ka tieši meža sektorā gaidāma liela izaugsme, jo tajā krīze ir pārvarēta, līdz ar to darbs jauniem speciālistiem būs nodrošināts.
Viņu priecē, ka, lai arī ne uzreiz, bet ir redzams darba rezultāts. Piemēram, Dobeles pusē, Ukru pagastā, kur reiz bijusi neizmantota lauksaimniecības zeme, tagad ir bērzu plantācijas. 10 gados kociņi paaugušies, bet gara acīm Žanis jau redz lielisku koku audzi. «Manuprāt, rezultāti ir fantastiski, jo 2000 hektāros izaugs kvalitatīvs bērzu mežs!» Darbs savā ziņā ir radošs, saistīts ar braucieniem uz attālākām Latvijas vietām, tādēļ darbalaiks reti būs tieši astoņas stundas. Jāstrādā gan birojā, gan laukā un mežā, bet jārēķinās, ka nepieciešama fiziska izturība un spēks, jo dažkārt nākas intensīvi izstaigāt vairākus desmitus hektāru. «Ziemā, ja sniegs līdz ceļiem un līdzi instrumenti, nogursti jau pēc 100 metriem,» Žanis atzīstas.