Grib darbu. Bet līgumu?

Trīs ceturtdaļas aptaujāto norāda, ka ir strādājuši jau iepriekš, turklāt puse to darījuši vairākas reizes. Šogad jaunieši gandrīz divreiz biežāk plāno strādāt pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem - 28%, salīdzinot ar 16% pērn. Katrā trešajā ģimenē vecāki ir tie, kas uzstāj, lai viņu bērns meklētu darbu vasarā, bet katrā piektajā ģimenē vecāki darbu bērnam sameklē paši. Biežākais jauniešu darba attiecību ilgums ir pāris nedēļu, bet ilgāk par trim mēnešiem ir strādājis tikai viens no desmit jauniešiem. Tiesa, darba līgumu jaunieši ir slēguši tikai katrā trešajā gadījumā. Turklāt, neskatoties uz to, ka 82% apgalvo, ka pilnībā vai daļēji zina savas darba tiesības, tikai neliela daļa spēj pareizi atbildēt uz jautājumiem par pusaudžu darbā maksimāli pieļaujamo darba slodzi, minimālajiem ienākumiem un darba veidiem, ko drīkst veikt. Piemēram, katrs trešais jaunietis uzskata, ka drīkst strādāt gaterī pie frēzes vai par elektriķi arī tad, ja tam nav ieguvis īpašu kvalifikāciju, un tikai puse jauniešu zina, ka likums viņiem aizliedz strādāt par oficiantu bārā alkohola pieejamības dēļ. Gandrīz tikpat daudz jauniešu nezina, ka viņi nedrīkst tikt nodarbināti pēc plkst. 22.