Vai algu samazinājumi, masveida atlaišanas, ES straujākais iekšzemes kopprodukta kritums notiek kādā paralēlā pasaulē? Skaidrojot šo paradoksu, eksperti uzsver: vēlme pirkt Latvijas sabiedrībai nekur nav pazudusi, savukārt finansiālās grūtības liek vien aktīvāk izmantot iespējas iepirkties lētāk. Turklāt reālā situācija ar iedzīvotāju ienākumiem var būt nedaudz labāka, nekā uzrāda oficiālie skaitļi.
Pelna mazāk, pērk vairāk
Kā vēstī statistikas dati, darba samaksa šā gada 1.ceturksnī attiecībā pret 2008.gada pēdējo ceturksni sarukusi par 6,2%. Samazinās arī mājsaimniecību noguldījumi bankās: no 3,75 mljrd. latu pērnā gada 3.ceturksnī uz 3,32 mljrd. latu šā gada 1.ceturksnī. Sašaurinās tāds mazāk nozīmīgs Latvijas iedzīvotāju ienākumu avots kā ārvalstīs strādājošo tautiešu naudas sūtījumi. Piemēram, Īrijas statistikas biroja dati liecina: 2007.gadā Latvijas valsts piederīgie uz mājām aizsūtījuši 101 milj. eiro, bet pērn - 92 miljonus, savukārt šā gada 1.ceturksnī - pagaidām vien 17 milj. eiro.
Otrajā svaru kausā ir dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu: pirkumu apjoma kritums kopš janvāra ik mēnesi ir samazinājies, savukārt aprīlī un maijā attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pat bija vērojams niecīgs kāpums - attiecīgi 0,3% un 0,9%.
Joprojām izvērtē
«Joprojām pērk, lai cik dīvaini tas nebūtu,» pusironiski saka jaunatvērtā tirdzniecības centra Riga Plaza vadītājs Viesturs Dimants. Tiesa, galvenais patēriņa dzinējspēks ir nevis augošie ienākumi, kā tas bijis agrāk, bet gan kūstošās cenas un atlaides, kuru sezona pretēji iepriekšējo gadu praksei šogad sākusies jau maijā. «Ja sola 20%, neviens vairs neiespringst, interese sākas ar 50-70%,» uzsver V.Dimants. Uz veikaliem cilvēkus dzen arī ieradums, spriež Riga Plaza direktors. Un, lai gan no malas var šķist, ka pircēju aktivitāte pēdējā laikā ir pieaugusi, statistikas uzrādītos plusus paši tirgotāji nejūtot.
Arī tirdzniecības centra Spice direktore Iveta Lāce uzsver - ir pāragri runāt par to, ka krīze beigusies. «Vēl aizvien apmeklētāji pirms pirkuma izdarīšanas rūpīgi izvērtē tā lietderību.» Iepirkšanās naktīs uzrādītais apmeklējuma rekords un milzīgās rindas esot vien apliecinājums tam, ka cilvēkiem patlaban kā nekad svarīga zema cena. Liela loma toreiz esot bijusi arī tā sauktajam buzz mārketingam: cilvēki paši cits citam pārsūtīja informāciju par solītajām atlaidēm, un milzīgie sastrēgumi tikai raisīja papildu interesi.
Izmanto uzkrājumus
Piesardzīgi arī jaunu automašīnu tirgotāji. Taču pieprasījums ir niecīgs nevis tāpēc, ka cilvēkiem nav naudas, bet gan tāpēc, ka viņi ir nedroši par rītdienu, saka Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas padomes loceklis Andris Kulbergs. «Nav tā, ka nauda ir pazudusi. Daudziem ir uzkrājumi un brīvie līdzekļi. Kādam ir palikusi nauda no iepriekšējā biznesa, turklāt ir daudz uzņēmēju, kuri krīzes laiku ļoti labi prot izmantot. Taču pircēji baidās veikt lielus pirkumus, jo bažījas par to, kas notiks nākotnē,» - tā A.Kulbergs. Apmēram 85% darījumu patlaban notiekot bez bankas finansējuma piesaistes. «Ir gadījumi, ka atnāk uz salonu cilvēks ar skaidru naudu, ko nopelnījis Anglijā, nopērk mašīnu un brauc pelnīt tālāk,» stāsta A. Kulbergs.
Uz visa šī fona interesanta varētu likties tāda nianse: šajos krīzes mēnešos automobiļu tirgū būtiski ir pieaugusi BMW tirgus daļa. «BMW tagad ir ceturtajā pozīcijā, kas ir nebijis rādītājs,» saka A. Kulbergs.
Savukārt nekustamo īpašumu darījumu apjoms kopš aprīļa sācis pieaugt, Dienai iepriekš teica Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. Lauvas tiesa no darījumiem arī tur notiekot skaidrā naudā - pircēji stāstījuši, ka saistībā ar ažiotāžu ap bankām izņēmuši depozītus, pārdevuši mežu u.tml.
Ne paši tirgotāji, ne arī ekonomisti nepiekrīt tam, ka patērētāju aktivitāte uz īsu brīdi varēja pieaugt saistībā ar baumām par lata devalvāciju. Uz to vedina domāt, piemēram, tas, ka šogad maijā, kad baumas cirkulēja īpaši aktīvi, pēkšņi par 30% pieaugusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība. Šāds lēciens ziemā bija vērojams arī, piemēram, Baltkrievijā - īsi pēc tam, kad kļuva zināms, ka tiek devalvēts Baltkrievijas rublis. Latvijas ekonomisti gan bilst, ka pieprasījumu pēc sadzīves tehnikas sekmēja aktīvas izpārdošanas akcijas, savukārt spekulācijas par lata stabilitāti visvairāk tomēr veicina pieprasījumu pēc eiro valūtas, nevis precēm.
Apgrozās ātrāk
Tas, ka mazumtirdzniecības apjomu izmaiņas nenotiek vienādā tempā ar atalgojuma izmaiņām, ekonomikas lejupslīdes periodā ir loģiski, skaidro Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vecākais ekonometrists Ivars Tillers. «Kad naudas ir mazāk, tā tiek pārvaldīta efektīvāk un arī apgrozās ātrāk. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi vairāk žonglē ar naudu, un ar vienas naudas vienību tiek veikts vairāk norēķinu. Tādēļ arī tirdzniecības apgrozījums var samazināties lēnāk nekā naudas apjoms,» skaidro LB eksperts. Viņš piekrīt, ka ažiotāža ap plaši reklamētajām izpārdošanas akcijām neliecina tik daudz par pirktspēju, kā par aizvien pieaugošu vēlmi ietaupīt.
Ekonomisti arī vērš uzmanību uz to, ka arvien lielāka ekonomikas un attiecīgi arī iedzīvotāju ienākumu daļa kļūst oficiālajai statistikai neredzama, jo aug aplokšņu algu īpatsvars. Iepriekšējos gados darba ņēmējiem bija izdevīgi savus ienākumus legalizēt, jo no tā bija atkarīga gan iespēja paņemt kredītu, gan nākotnes pensijas apmērs, taču patlaban motivācija maksāt nodokļus izzūd, vērtē ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzsver, ka aplokšņu algas varētu saņemt 17-25% strādājošo. Viņš atgādina: patiesie iedzīvotāju ienākumi vienmēr ir bijuši lielāki, nekā uzrāda statistika, jo daļa, piemēram, izīrē sev piederošos nekustamos īpašumus, daļa veic nedeklarēto saimniecisko darbību utt.
Turklāt liela daļa iedzīvotāju uzkrājumu netiek glabāta bankās. Cik lielas summas ieguldītas zeķēs, aprēķināt neesot iespējams. GE Money šā gada pavasarī veiktā aptauja liecina, ka 19% no tiem iedzīvotājiem, kuri naudu krāj, to atstāj mājas krājkasītē, nevis nes uz banku.
Vienlaikus ekonomisti skeptiski vērtē to, ka mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos vērojamās pozitīvās izmaiņas kļūs par ilgtermiņa tendenci: pēc kārtējiem drastiskajiem algu, pabalstu un pensiju samazinājumiem ļoti iespējams, ka pat visgrandiozākās atlaides neliks cilvēkiem vērt vaļā savus maciņus.