Lai arī ekonomikas zinātnē nepastāv vienota inovāciju ekonomikas teorija, vienprātība valda jautājumā, ka tirgus, kas reaģē tikai uz cenām, ne vienmēr ir efektīvs, tamdēļ inovatīva ekonomika mūsdienu izpratnē nav iespējama bez valsts un privātās partnerības, jo tās pamatā ir vairāku jomu - izglītības un zinātnes, uzņēmējdarbības, likumdošanas, respektīvi, politikas, kā arī finanšu sistēmas - savstarpējā mijiedarbība. Turklāt inovācijas ietekmē ne tikai ekonomiku, bet arī visu sabiedrības dzīvi kopumā.
Patlaban pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kas tieši ir galvenais inovāciju virzītājspēks - uzņēmumi kā ekonomiskās vienības, uzņēmēji kā indivīdi, zinātnes un pētniecības nozare vai arī valstu intereses. Tomēr var pieņemt, ka vienlīdz svarīga ir visu procesa dalībnieku nozīme. Citiem vārdiem - inovāciju ekonomikas, kuras sinonīms bieži ir abreviatūra R&D (Research and Development jeb Izpēte un attīstība), radīšanai nepieciešami gan politiski risinājumi, gan valsts līdzdalība, gan uzņēmumu ieinteresētība, gan arī sabiedrības atsaucība.
Investori vērtē reitingus
Pētījums Global Innovation Index 2013 (GII) cenšas ņemt vērā visus šos faktorus, un tas ir vidējais rādītājs no diviem - ieguldījumu inovācijās un faktisko inovatīvo sasniegumu - apakšindeksiem, kuri savukārt sastāv no vēl vairākiem dažādiem parametriem un indeksiem, turklāt jāņem vērā, ka ievērojama daļa tā dēvēto ieguldījumu ir nevis naudas līdzekļi, bet, piemēram, inovācijām labvēlīga likumdošana dažās jomās, kas nenozīmē, ka iespējas tiek arī izmantotas.
Jāpiebilst, ka GII autori ir ASV Kornela Universitāte, Francijas biznesa skola INSEAD un ANO Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija. Šo organizāciju publiskotais indekss, kurā pērn tika analizētas 142 pasaules valstis, tiek uzskatīts par pašu autoritatīvāko šāda veida pētījumu. Lai saprastu dažādu inovatīvuma reitingu nozīmi, ir vērts atcerēties, ka šim rādītājam ir liela nozīme investoru acīs, it īpaši tehnoloģiju kompānijām, izvēloties vietu jaunām ražotnēm un pētniecības institūtiem.
Kā liecina GII, pasaulē inovatīvākās valsts statusu jau trešo gadu pēc kārtas, turklāt ar visai ievērojamu pārsvaru, saglabā Šveice. Šveicei, tāpat kā gadu iepriekš, seko Zviedrija, saraksta trešajā vietā atrodas Lielbritānija, tālāk seko Nīderlande un ASV. Vienlaikus vērts norādīt, ka gan desmitniekā, gan pirmajās 25 vietās atrodas visas tās pašas valstis, kas iepriekš, tikai nedaudz mainoties pozīcijām, šādi uzskatāmi apliecinot, ka inovācijām raksturīgi vērsties plašumā vidē, kur tās jau pastāv.
Starp pirmajām 25 valstīm ierindojas arī Igaunija - vienīgā no Baltijas valstīm, kas atzīta par augstu ienākumu ekonomiku. Salīdzinot ar 2012. gadu, Igaunija gan zaudējusi sešas pozīcijas un noslīdējusi uz 25. vietu, turklāt - par spīti tam, ka mūsu ziemeļu kaimiņi atzīti par valsti, kas krīzes laikā visvairāk palielinājusi ieguldījumus inovatīvos risinājumos. Trīs vietas, nokrītoties līdz 33. vietai (22. vietai Eiropā), zaudējusi arī Latvija, kurai kā mierinājums var būt tas, ka Lietuva noslīdējusi par divām pozīcijām un atrodas 40. vietā kopējā reitingā. Tāpat Latvijas indekss ir otrs augstākais (aiz Malaizijas) starp valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, un pētījuma autori Latviju pieminējuši kā vienu no valstīm, kuras uzrādījušas ievērojamu progresu savā ienākumu grupā. Tas, ka mēs, Latvija, labprātāk atrastos nevis starp 40 pasaules valstīm ar vidēji augstiem, bet gan starp 45 valstīm ar augstiem ienākumiem, ir pavisam cits stāsts.
Ieguldījumi un atdeve
Jānorāda, ka bieži pastāv ievērojamas atšķirības starp konkrētu valstu abiem apakšindeksiem, kas daļēji skaidrojams ar to, ka mūsdienu inovatīvie sasniegumi parasti ir iepriekšējo gadu ieguldījumu rezultāts, taču vienlaikus liecina arī par tā dēvēto inovatīvo kapacitāti jeb kopējo efektivitāti šajā ziņā. Tā ieguldījumu inovācijās apakšindeksa līderes Singapūra un Honkonga ne tuvu nav līderes arī inovatīvo sasniegumu ziņā - šajā apakšindeksā Singapūra ieņem tikai 18., bet Honkonga - 15. vietu. Tāpat dažas valstis ir inovatīvas, par spīti samērā zemajiem ieguldījumu koeficientiem. Piemēram, Malta ieguldījumu ziņā atrodas vienu pozīciju zemāk par Latviju, bet praktisko sasniegumu indeksā ieņem augsto 5. vietu. Šie gan ir drīzāk izņēmuma gadījumi, jo kopējā reitinga vadošajām valstīm - Šveicei, Ziemeļvalstīm, Nīderlandei, Lielbritānijai - atšķirība starp ieguldījumiem un rezultātiem nav īpaši liela.
Baltijas līdere Igaunija
Mēs, Latvija, ieguldījumu apakšindeksā atrodamies 33. vietā, bet inovatīvo sasniegumu reitingā - 37. vietā - jau ierasti atpaliekot no Igaunijas, bet pārspējot Lietuvu.
Ir vērts piebilst, ka Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pētījums Innovation Union Scoreboard (IUS) 2013, kurā pēc 24 parametriem salīdzinātas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis (Horvātija ES pievienojās samērā nesen), savukārt liecina, ka Latvija 2012. gadā atradās tikai trešajā vietā no beigām un kopā ar Poliju, Bulgāriju un Rumāniju veido ES dalībvalstu grupu, kurai dots nosaukums «Pieticīgie inovatori». Lietuva ierindota piektajā vietā no beigām - kā pēdējā no valstīm, kurā inovāciju līmenis atzīts par vidēju, savukārt Igaunija ieņem 14. vietu, turklāt mūsu ziemeļu kaimiņi atzīti par inovāciju jomā visstraujāk progresējošo ES dalībvalsti.