Pēc nedēļām ilgiem apgalvojumiem, ka tā izkļūs no ekonomiskām grūtībām pašu spēkiem, Īrija svētdien pārsteidza ar paziņojumu par aizdevuma lūgšanu. Finanšu tirgi uz to noreaģēja pozitīvi, jo Īrijas vērtspapīru cena pieauga un mazliet pakāpās arī eiro kurss, taču ne sabiedrība. Daudzi masu mediju aptaujātie cilvēki nespēja saprast, kādēļ premjers Braiens Kovens pēdējos mēnešus iedrošinājis cilvēkus, ka Īrija tiks galā ar smago ekonomisko situāciju saviem spēkiem, bet pēkšņi aizņēmies summu, kas ir aptuveni puse no valsts iekšzemes kopprodukta.
Jau svētdienas vakarā Dublinā pie valdības ēkas daži nikni protestētāji sarīkoja demonstrāciju, ziņo aģentūra AFP. Laikraksts Irish Independent rakstīja, ka sabiedrība ir sašutusi par valdības meliem. Un, protams, iedzīvotāju niknums veļas arī pār savulaik pieņemto lēmumu ieguldīt milzu līdzekļus bankās.
Bankas par smagu
Īrijas kredītiestādes savulaik agresīvi ieguldīja naudu nekustamo īpašumu tirgū gan savā zemē, gan ārvalstīs. Rezultātā to parādu izpirkšana valstij izmaksāja vairāk nekā 50 miljardus eiro. Īrijas valsts ir nacionalizējusi trīs bankas, divās tai pieder akciju vairākums, un tikai viena banka visā Īrijā līdz šim iztikusi bez palīdzības no malas. Tieši tādēļ viens no pirmajiem aizdevēju noteikumiem bija atbrīvoties no banku nastas.
Finanšu ministrs Braiens Lenihans centās paskaidrot sabiedrībai, ka valdībai nebija izvēles, jo tā nonākusi «ļoti sarežģītā tirgus situācijā» un «ārkārtīgi grūtā banku krīzē». Nauda tikšot izmantota Īrijas banku sistēmas restrukturizācijai un valsts budžeta vajadzībām.
Precīzs aizdevuma apjoms tiks noteikts pēc Īrijas valdības, Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu apspriedes. Vienošanās paredz, ka Īrijai aizdevums tiks piešķirts no 750 miljardu eiro (527 miljardi latu) vērtā stabilizācijas mehānisma eiro aizsardzībai, kuru pēc Grieķijas krīzes izveidoja ES un SVF. ES dalībvalstu finanšu ministri ir pārliecināti, ka aizdevums pasargās visas Eiropas ekonomiku.
Uz Īrijas lūgumu reaģējusi kaimiņvalsts Lielbritānija un arī Zviedrija. Abas apsolījušas vajadzības gadījumā aizdot naudu savārgušajam «ķeltu tīģerim». Zviedri varētu piešķirt līdz 1,5 miljardiem eiro, bet angļi - līdz septiņiem miljardiem mārciņu (5,7 miljardi latu), ziņo aģentūra Reuters.
Cirps un pārdos
Kredīts var dārgi izmaksāt ne tikai īru tautai, bet arī valdībai. Koalīcijas locekle Zaļo partija pirmdien pavēstīja, ka plāno janvārī panākt parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu, vēsta aģentūra AP. Savukārt opozīcijas Fine Gael preses pārstāvis finanšu jautājumos Maikls Nūns brīdināja, ka SVF un ES apmaiņā pret aizdevumu pārņems kontroli pār Īrijas finansēm savās rokās. Opozīcija jau apsolījusi apsvērt neuzticības balsojuma ierosināšanu. Tas varētu notikt neilgi pirms nākamā gada budžeta izskatīšanas, kas paredzēta 7. decembrī.
Valdība apgalvo, ka vienošanās par aizdevumu īpaši neietekmēs iepriekš pieņemtos taupības pasākumus, ar kuriem plānots iepazīstināt sabiedrību trešdien. Pagaidām par taupības pasākumu būtību ir trūcīgas ziņas. Ministri tikai paziņojuši, ka plāno līdz 2014. gadam samazināt budžeta deficītu līdz 3% no IK. Tēriņi triju gadu laikā tikšot samazināti par 10 miljardiem eiro. Papildu pieci miljardi tiks iegūti uz augstāku nodokļu rēķina. Tiks samazināta minimālā alga un pabalsti, kā arī likvidētas daudzas darbvietas valsts sektorā.
Pēc starptautisko aizdevēju prasības Īrijā pieaugšot vienīgi ienākuma nodoklis, bet uzņēmumu nodoklis, par kuru iepriekš lauzts ne mazums šķēpu, netikšot aiztikts, ziņo raidsabiedrība BBC.