Atskatoties vairāk nekā 15 gadus nesenā pagātnē, jāpiemin pilnīga ar ANO mandātu apveltītās miera uzturēšanas misijas izgāšanās. Šis mandāts bija piešķirts Krievijai, kas visā šajā laikā nedarīja pilnīgi neko, lai pildītu ANO plānu par situācijas normalizēšanu, par apstākļu radīšanu bēgļu atpakaļceļam uz mājām. Jāsecina, ka ANO misija, tās pārstāvji no dažādām valstīm vienīgi «apēda» milzīgus līdzekļus, atstājot aiz sevis tikai simtiem kilogramu atskaišu par situācijas noturēšanu rāmjos. Kur tas noveda, redzams abās tagad «neatkarīgajās» Dienvidosetijas un Abhāzijas valstīs. Šajās teritorijās, kuru iedzīvotājiem izsniegtas Krievijas pases, vairs nevar darboties neviena starptautiskā misija, bet iepriekšējos «miera uzturētājus» nomainījusi Krievijas regulārā armija. It kā pirms nepilniem diviem gadiem nebūtu parakstīta divu prezidentu - Dmitrija Medvedeva un Nikolā Sarkozī - vienošanās, kas paredzēja arī armijas atgriešanos tajās dislokācijas vietās, kur tā atradās pirms 2008. gada kara.
Savulaik gluži vai par sitienu zem jostas vietas tika uzskatīta Maskavas politiski motivētā embargo ieviešana gruzīnu vīnam, minerālūdeņiem un jebkurai lauksaimniecības produkcijai. Tagad par to Gruzijā visi ir tikai pateicīgi. Lielākas un mazākas vīna fabrikas daudz lielāku uzmanību velta produkcijas kvalitātei un to jau ir novērtējuši daudzi šīs nozares eksperti. Krievija mēģinājusi arī atstāt Gruziju bez gāzes, turklāt tas notika pašā aukstākajā ziemas laikā. Taču ne to vien savas brīvības labā bijuši gatavi izturēt gruzīni. Tagad situācija, šķiet, mainījusies uz labo pusi - valsts atgādina lielu būvlaukumu - celtniecības darbi norisinās gan Tbilisi, gan provincē, top aizvien jauni ceļu kilometri. Ievērojami uzlabojusies biznesa vide. Jau kuru gadu Gruzija piedalās starptautiskā miera misijā. Uz Afganistānu nosūtīti 950 gruzīnu karavīru. Skaidrs apliecinājums ceļam, kādu izvēlējusies šīs valsts sabiedrība, kas acīmredzami ir pelnījusi lielāku atsaucību no saviem Rietumu partneriem.