Viena no tām ir mazumtirdzniecība, kam patlaban visaktīvāk jācīnās ar straujā patēriņa krituma sekām. No vienas puses, ir saprotams, ka patēriņa kritums bija nepieciešams, jo daudzi bija sākuši dzīvot, paliekot parādā nākotnei. Taču tik strauja lejupslīde, ko pastiprināja arī PVN likmes palielināšana, būtiski satricināja visu mazumtirdzniecības nozari un radīja triecienu arī valsts budžetam. Mazumtirdzniecību šobrīd var atbalstīt, samazinot PVN likmi, jo tas veicinātu patēriņu. Tagad tirgotājiem daudzi pārmet augstas cenas, taču pat neiedomājas, ka, piemēram, no 50 santīmiem desmit ir valsts uzliktais nodoklis. Samazināta PVN likme veicinātu patēriņu un radītu naudas apriti.
Otrs solis, kā atbalstīt mazumtirdzniecību, ir sakārtot likumus - pašreiz jau kopš pagājušā gada valdība regulāri cenšas pieņemt jaunus un bieži vien nepārdomātus, nepilnīgus grozījumus Konkurences likumā, kuru sekas ar mazumtirgotājiem netiek apspriestas. Laikā, kad nozare piedzīvo nopietnu lejupslīdi, būtu jādomā nevis par tās traumēšanu, bet nopietnu atbalstu.
Turklāt patlaban būtu jāsāk atbalstīt tieši Latvijas uzņēmumus - vairāk nekā jebkad iepriekš! Lai gan par to jau ir daudz runāts, jāsāk rīkoties. Valsts to var darīt, patiešām atbalstot vietējos uzņēmumus, savukārt iedzīvotāji - izvēloties Latvijas preces Latvijas veikalos, tādējādi apgrozot naudu vietējā tirgū.
Patlaban ir īstais laiks stimulēt ne tikai Rīgas attīstību, bet ieguldīt arī lauku reģionos. Ekonomikas lejupslīde Rīgā salīdzinājumā ar reģioniem ir bijusi daudz straujāka, jo reģionos vienmēr ir klājies grūtāk. Nepieciešams mūsu valsts ekonomiku izlīdzināt vienmērīgi, novērst resursu ģeogrāfisko koncentrāciju ap Rīgu, samazināt plaisu starp galvaspilsētu un pārējo valsti. Krīze tam ir devusi ideālu augsni, kas jāizmanto. Tieši reģionus skāris lielākais bezdarbs: Rēzeknes rajonā tas ir 23,1 procents, Ludzā - 19 procentu, Balvu rajonā - 17 procentu, Dobeles rajonā - 16,7 procenti. Agrāk reģionu iedzīvotāji darbspējas vecumā izvēlējās doties uz Rīgu vai ārvalstīm, tādējādi lauku reģioni «novecoja», bet šobrīd situācija ir tāda, ka darba trūkst arī galvaspilsētā, darbspējīgie cilvēki paliek laukos, saimnieko tur. Tāpēc pirmais, ar ko jāsāk, - jāizveido pietiekami daudz labu darbavietu arī ārpus Rīgas, tas palīdzēs reģionu attīstībai.
Arī mazumtirdzniecības uzņēmumi rada darbavietas, kas visvairāk nepieciešamas tieši reģionos. Katrs jaunais veikals, kas tiek atklāts, ir pietiekami nopietns ieguldījums konkrētās pilsētas un novada darba tirgū. Nesen tika atklāts veikals Elvi Ķekavā, mazliet vēlāk - Liepājā, kur kopā tika radīts simt darba vietu. Šis skaits uz kopējā valsts bezdarba fona var nelikties liels, bet svarīgi apzināties, ka arī neliels ieguldījums var nest labumu valstij.
Tieši tas pats attiecas uz katru Latvijā ražoto produktu, ko cilvēki iegādājas veikalā. Ja sākumā tas šķiet tikai tāds nieks, tad, visus atsevišķos gadījumus kopā ņemot, tas ir reāls spēks un palīdzība kopīgā labuma - atkal augošas ekonomikas - sasniegšanai.