Tam iemesls esot liels skolēnu atbirums - ceturtā daļa Zviedrijas vidusskolēnu nepabeidzot mācības. Jaunajā Izglītības likumā ir vienādi noteikumi privātajām un pašvaldību skolām. Piemēram, katrā skolā jābūt bibliotēkai. Iepriekš vienādas prasības neesot bijušas, un daudzās brīvajās skolās pat neesot bijusi bibliotēka.
Mainīts Izglītības likums un mācību saturs
Palielināts nacionālo testu apjoms
Turpmāk valsts pārbaudījumi sāksies agrāk - jau no 3. klases. Savukārt 9. klasē pārbaudījumi būs vairāk priekšmetos nekā iepriekš. «Mūsuprāt, ir svarīgi mērīt rezultātus ātrāk, kamēr bērni vēl ir mazi. Ir vieglāk ieguldīt pūles, kamēr skolēniem ir 8, 9, 10 gadi, nevis gaidīt, kamēr viņi sasniedz 15-16 gadu vecumu,» skaidro B. Estberjs. Par testu apjoma palielināšanu sākotnēji sabiedrībā bijušas plašas diskusijas, bet B. Estberjs pieļauj, ka «tagad visi to ir pieņēmuši». Diena no Zviedrijas izglītības speciālistiem gan dzirdēja arī skeptiskus viedokļus par nepieciešamību pēc nacionālajiem testiem.
Ieviesta jauna vērtēšanas sistēma
Iepriekš zviedru skolēni saņēma atzīmes tikai no 8. klases, turpmāk saņems no 6. klases (no 1. līdz 5. klasei būs aprakstošs vērtējums). Turklāt pirms pārmaiņām skolēni varēja saņemt tikai trīs dažādus vērtējumus - darbu varēja nokārtot, nokārtot ar izcilību vai nokārtot ar lielu izcilību, pēc reformas skolēni varēs saņemt atzīmes no A līdz E, ja darbs ir nokārtots, un F, ja darbs nav nokārtots, stāsta H. Engmo.
Ieviesta skolotāju sertifikācija
«Salīdzinot mūsu sistēmu ar citu valstu sistēmām, redzējām, ka mums ir mazāk regulāciju, kādai ir jābūt skolotāju izglītībai, lai mācītu bērniem dažādus priekšmetus un lai strādātu ar dažāda vecuma bērniem,» stāsta H. Engmo. Tāpēc noteikts, ka visiem 180 tūkstošiem Zviedrijas skolotāju ir jāiziet sertifikācijas process, lai pierādītu, ka viņi ir izglītoti tieši tajos priekšmetos, ko māca. Tas nozīmē, ka, pat ja viņi studējuši pirms 25 gadiem, viņiem jāmeklē apliecinājumi par nokārtotajiem eksāmeniem. Šis process izraisījis jau pirmās problēmas. Piemēram, informātikas skolotājs Patriks Vestberjs Dienai stāsta, ka divarpus gadu mācījies Lielbritānijā, taču šī izglītība netiekot atzīta. Neraugoties uz iepriekšējo izglītību un 14 gadu darba pieredzi skolā, P. Vestberjam ir jāiziet atkārtoti kursi datorzinātnēs pie viņa paša bijušā skolēna. Šādas problēmas panākt zināšanu atzīšanu esot daudziem skolotājiem. Neoficiāli izskan bažas, ka skolas atradīs iespēju, kā prasību pēc atbilstošas skolotāju izglītības apiet. Proti, tikai sertificēti skolotāji drīkstēs izlikt atzīmes, taču tā ir apejama prasība - atzīmes var izlikt sertificēts skolotājs, bet reālo mācīšanas darbu uzņemties kāds cits.
Mainītas skolotāju sagatavošanas programmas
Stokholmas Universitātes asociētais profesors Ulfs Fredriksons stāsta, ka pedagogu izglītība lielā daļā programmu kļūšot garāka. Vislielākās pārmaiņas skaršot sākumskolas skolotāju izglītību, jo iepriekš Zviedrijā bijis lielāks uzsvars uz priekšmetu skolotāju gatavošanu, pat mazākajās klasēs, bet tagad sākumskolas skolotāji kļūs par klašu skolotājiem un apgūs visus priekšmetus.
Zviedrijā tiek plānotas arī citas pārmaiņas
Piemēram, perspektīvā ir ieplānota liela reforma, lai mainītu matemātikas mācīšanu skolās, klāsta B. Estberjs. Tiekot diskutēts par veidiem, kā padarīt pievilcīgāku skolotāja profesiju un attīstītu pedagogu karjeras iespējas. Pašlaik norit plaša diskusija par to, vai ir labi, ka brīvās skolas gūst peļņu (no publiskajiem līdzekļiem).