Protams, arī pārkāpējus no Lietuvas var sodīt tāpat kā vietējos kāpu izbraukātājus - sākot no 50 latiem. Tomēr sodīšanas sistēma nestrādā pilnvērtīgi, jo trūkst mehānisma, kā piespiest ārvalstu iedzīvotājus apmaksāt izrakstīto soda kvīti. Atpūtnieki no Lietuvas bieži vien zinot šādu kontroles sistēmas nepilnību un pat nemēģinot ievērot noteikumus. Pāvilostas novadā piekrīt, ka sodīšana nedarbojas attiecībā uz pārkāpējiem no Lietuvas. Kaimiņvalsts atpūtnieki mēdzot pat saplēst automašīnām piestiprinātās soda kvītis. Vietējie iedzīvotāji esot apzinīgāki nekā ciemiņi. Arī Rucavas novadā pašvaldība saskārusies ar līdzīgu problēmu - uzliktie sodi ārvalstu ciemiņus neattur no postījumiem kāpās.
Pašvaldības apņēmīgas
Taču kāpu postīšanā nevajadzētu vainot tikai kaimiņvalsts atpūtniekus, arī vietējie kāpu izbraukātāji jau sarosījušies, stāsta vairākās aptaujātajās piejūras pašvaldībās. Valsts vides dienesta (VVD) apkopotie dati par pārkāpumiem kāpu aizsargjoslā gan liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, šādu izbraukātāju skaits mazinājies teju desmitkārt - dienests konstatēja 27 pārkāpumus. Tomēr vairākās vides aizstāvju organizācijās uzsver - ne jau problēma ir sarukusi, bet gan dienesta iespējas to kontrolēt. «VVD finansējums neļauj daudz braukāt un apsekot. Arī pašvaldībām resursi ir diezgan ierobežoti. Tie dati neparāda faktisko situāciju,» uzskata I. Mednis. Citāds ir paša VVD skatījums - situācija būtiski uzlabojusies, jo problēmas risināšanā ir iesaistījušās pašvaldības. Lai gan jautājums joprojām ir aktuāls, pašlaik tas esot uz pareizā ceļa. Pašvaldības ir stipri tuvāk izbraukātajām vietām, tāpēc tās spēj un ir ieinteresētas kontrolēt pārkāpējus, turklāt daļa no iekasētajiem līdzekļiem tiek to budžetā, skaidro dienestā.
Kāpu izbraukātāju aktivitāti piejūras pašvaldības raksturo atšķirīgi, tomēr aptaujāto novadu domes lielākoties esot apņēmušās nepieļaut kāpu postīšanu. Dažās pašvaldībās stāsta, ka izbraukātāju skaitu izdevies būtiski samazināt, ierīkojot stāvlaukumus, un tagad problēma neesot aktuāla. Citviet situācija nav tik rožaina, un nākas cīnīties gan ar nepareizi novietotiem auto, gan kvadricikliem kāpās.
Vaicāti par gatavību cīnīties ar kāpu postītājiem, vairums novadu pārstāvju norāda uz pašvaldību policistiem, regulāriem reidiem un informatīvajām ceļa zīmēm. Dažviet tiek papildinātas kārtībnieku rindas vai piesaistīti brīvprātīgie kontrolētāji. Kādā Kurzemes pašvaldībā arī stāsta, ka nepietiek naudas videonovērošanas kamerām, tāpēc izliktas mulāžas un brīdinošas zīmes. Pašvaldības ar mazāk akūtu kāpu postītāju problēmu un nelieliem resursiem paļaujas uz iedzīvotāju vērību un atsaucību, ziņojot par izbraukātājiem.
Lai gan daudzi sodi par nelikumībām kāpās, it īpaši iedzīvotāju ziņotajos gadījumos, tiekot pārsūdzēti, Valsts vides dienestā atzīmē, ka sniegtā informācija var līdzēt pārkāpēju sodīšanā. Pamanot automašīnas kāpās, var zvanīt uz VVD, tā reģionālajām nodaļām vai pašvaldību. Tāpat var nofotografēt automašīnu, tās numurzīmi un atrašanās vietu un materiālu nosūtīt dienestam.
Dragā ar kvadricikliem
Sarunās ar pašvaldībām un dabas aizstāvjiem iezīmējas, ka tie kāpu izbraukātājus nevilšus dala divās kategorijās: nezinošie un ļaunprātīgie postītāji. Atpūtnieki bieži vien nezina, kur drīkst vai nedrīkst braukt un atstāt savu auto, tos no likuma pārkāpuma var atturēt vienkārši - izvietojot informatīvās zīmes un netālu no jūras iekārtojot stāvlaukumus. Arī VVD stāvlaukumu trūkumu dēvē par vienu no galvenajiem nezinošu izbraukātāju rašanās cēloņiem. Pasaules Dabas fonda pārstāvis gan norāda, ka šādi tikai daļēji var atrisināt problēmu, jo daļa atpūtnieku vēlas aizbraukt pie dabas klusumā, nevis ļaužu pārpildītās vietās. Arī biedrības Latvijas zemes draugi pārstāve Guna Grimsta ir skeptiski noskaņota pret lielāku stāvlaukumu skaitu - pašlaik tas ir pietiekams, turklāt stāvvietas kāpās ik pēc kilometra varētu kaitēt dabai.
Sarežģītāka situācija ir ar ļaunprātīgajiem pārkāpējiem, kuri bieži vien ir kvadriciklu vai motociklu vadītāji, kas dragā pa kāpu nelīdzeno reljefu. Šādi braucēji mēdzot nopostīt ne tikai kāpas, bet arī ceļa zīmes, un pašvaldībās arī sūrojas, ka tās ik gadu nākas atjaunot.