Aprīļa beigās pēc domes priekšsēža G. Upenieka ierosinājuma Krāslavas novada dome nolēmusi izstāties no LPS, kā iemeslu minot to, ka LPS, kas pārstāv pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu, neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību. LPS ir piejūras pašvaldību attīstības programma, bet joprojām neesot pierobežas pašvaldību attīstības programmas, kas kongresā pirms gada ir «izsvītrota no rezolūcijas», Dienai sacīja G. Upenieks. Viņš varot tikai izteikt cieņu savam bijušajam kolēģim Mārim Kučinskim, kurš diemžēl strādājot nevis novadu apvienībā, bet Lielo pilsētu asociācijā. Ar teikto G. Upenieks lika saprast, ka M. Kučinska iesaistīšanās šīs organizācijas darbā visos līmeņos ir palielinājusi lielo pilsētu ietekmi, kas esot jūtama arī Pašvaldību savienībā, bet tālākajiem novadiem nav tādu viņu interešu aizstāvju.
G. Upenieks domā, ka tā jūtas ne viens vien novads, bet kādam bija jābūt pirmajam, un pieļauj, ka būs sekotāji, kas stāsies laukā no LPS. Krāslavas novada vadītāju neapmierina arī pieeja, kādu LPS noteikusi gaidāmā kongresa rezolūcijā par pašvaldību iespējām pretendēt uz ES finansējumu nākamajā plānošanas periodā. LPS ierosina katrai pašvaldībai paredzēt kvotas, par pamatu ņemot iedzīvotāju skaitu. Arī no šī principa ieguvējas būšot lielās pilsētas. A. Jaunsleinis atzīst, ka pierobežas pašvaldību attīstības programma patiešām kongresā pirms gada ir nejauši pazudusi no dokumentiem, bet tā kā Krāslavas mērs pasākumā nav piedalījies, tad neviens arī uz to nav norādījis.
Latvijas Pašvaldību savienības kongress notiks piektdien, 18. maijā, Preiļos. Priekšnoteikums dalībai tajā ir biedru naudas nomaksa, kas, pēc G. Upenieka teiktā, būtu 7000 latu, bet LPS priekšsēdis nosauca lielāku summu. Krāslava nav pirmā pašvaldība, kas pieņēmusi šādu lēmumu. Savulaik, piemēram, no LPS izstājās arī Ķegums, bet pēc laika iestājās atpakaļ organizācijā. Lai 1991. gadā dibinātā LPS būtu tiesīga pārstāvēt pašvaldību intereses sarunās ar valdību, tajā ir jābūt vismaz pusei pašvaldību, taču organizācijā ir iestājušies visi 110 novadi un deviņas pilsētas. A. Jaunsleinis cer, ka pēc viņa tikšanās ar Krāslavas novada deputātiem, arī šis novads varētu iestāties atpakaļ.