Opozicionāru protestus ierobežo ļaundari un Krievijas likumdošana, tomēr pašu sašķeltība un vienota līdera trūkums iedragā viņu mobilizācijas spējas.
Arestē bez iemesla
Krievijas opozīcijas spēkiem kopš 2009. gada ir tradīcija katra mēneša 31. datumā sapulcēties Triumfa laukumā Maskavā, lai miermīlīgā mītiņā paustu atbalstu Krievijas Konstitūcijas 31. pantam, kas garantē pulcēšanās brīvību. Parasti Maskavas varasiestādes liedz atļauju šo mītiņu norisei, tādēļ Triumfa laukumā «pretlikumīgi» sanākušos opozicionārus ātri vien izdzenā milicija.
Pagājušā gada nogalē Krievijas galvaspilsētas atbildīgās institūcijas bija negaidīti atsaucīgas, jo deva zaļo gaismu Krievijas oficiālās varas kritiķu vēlmei 31. decembrī savākties Triumfa laukumā.
Uz pasākumu ieradās vairāki simti interesentu, viņus uzrunāja viens no opozīcijas līderiem, organizācijas Solidaritāte vadītājs B. Ņemcovs, kurš asi kritizēja valsts varu. Pēc miermīlīgā mītiņa cilvēki palēnām izklīda, tomēr tajā brīdī pasākuma norises vietu aplenca milicijas speciālo uzdevumu vienības darbinieki un sāka aizturēt mītiņa dalībniekus. Kopumā likumsargu rokās nonāca 62 cilvēki, arī B. Ņemcovs.
Notikušais izraisīja neizpratni, jo protesta akcija bija sankcionēta un tās laikā nenotika nekārtības. Milicija paziņoja, ka aizturētie devušies uz citu, ar varasiestādēm nesaskaņotu mītiņu.
1. janvārī Maskavas tiesa B. Ņemcovam piesprieda 15 dienu ilgu arestu, balstoties uz apsūdzībām par necenzētu vārdu lietošanu publiskā vietā un pretošanos arestam. Aculiecinieku nofilmētā video gan redzams, ka aizturēšanas laikā B. Ņemcovs miličus tikai aicina nomierināties. Tomēr tiesa nofilmēto nevēlējās pieņemt kā pierādījumu.
Kritizē arī Kremlis
Pēc B. Ņemcova iesēdināšanas opozīcijas atbalstītāji ik dienu pie cietuma, kur atrodas opozīcijas līderis, un varasiestāžu mītnēm rīko tā sauktos viena cilvēka piketus, kuru rīkošanai atļauja nav nepieciešama.
Tos gan regulāri izjauc ļaunprāši, kas lielākās grupās piesteidzas īstajiem protestētājiem un imitē mītiņu. Pēc viltvāržu pievienošanās milicija sāk aizturēt protestētājus, jo akciju vairs nevar uzskatīt par viena cilvēka piketu. Viens no kustības Kreisā fronte līderiem Sergejs Udaļcovs stāsta, ka vienā gadījumā klāt pienākušie bijuši Kremļa atbalstītās jauniešu kustības Naši dalībnieki.
Pazīstamais aktīvists Iļja Jašins, kurš arī tika aizturēts 31. decembra mītiņa laikā, intervijā radiostacijai Eho Moskvi pagājušajā nedēļā sacīja, ka varasiestādes izvērsušas iebiedēšanas akciju, lai atturētu opozicionārus no plašākām aktivitātēm. «Mēs viņiem neļausim mūs salauzt,» viņš paziņoja, piebilstot, ka 31. janvārī opozīcija sapulcēsies uz plašu demonstrāciju.
Opozicionāru aizturēšana tika kritizēta ne vien Vašingtonā, bet, par pārsteigumu, arī Kremlī. Krievijas prezidenta padomnieks Mihails Fedotovs veltīja bargus vārdus likumsargiem. «Kādēļ milicija piever acis uz vienu demonstrāciju, bet rupji apspiež citu?» viņš jautāja. Augstā amatpersona arī paziņoja, ka pašreizējie likumi, kas pārrauga protestus Krievijā, esot «neskaidri». Viņaprāt, demonstrācijas, kurās piedalās līdz 15 cilvēkiem, nevajadzētu iepriekš pieteikt.
Vienotības trūkums
Kopš bijušā Krievijas prezidenta un tagadējā premjerministra Vladimira Putina nākšanas pie varas pirms desmit gadiem vara ir apspiedusi savus kritiķus. Aiz cietuma restēm atrodas V. Putina niknākais oponents Mihails Hodorkovskis, bet valstī visvairāk mīlēto valstsvīru kritizējošās labēji orientētās partijas faktiski ir izslēgtas no politiskās sacensības.
Pie šādas izolācijas vainojama arī pati opozīcija, kas ir ļoti fragmentēta un nereti konfliktē savā starpā. Par galveno vezuma vilcēju vienlaikus vēlas būt tādas lielas personības kā šaha lielmeistars Garijs Kasparovs un B. Ņemcovs, bet galu galā līdera lomu nespēj uzņemties neviens. Pēdējā laikā gan izskan vēlme dibināt jaunu politisko spēku, kas izvirzītu savu kandidātu nākamgad paredzētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.