Joprojām mūk
Ieraugot žurnālistus pie Saeimas frakciju ēkas durvīm un uzzinot Dienas nolūku aptaujāt SC deputātus, saskaņiešu premjera kandidāts Nils Ušakovs solās pierunāt dažus savus biedrus īpaši neslēpties. Tomēr var just, ka ne visi SC deputāti, arī no tiem, kuri jau ilgāku vai īsāku laiku ir Saeimā, kontaktos ar latviešu presi jūtas nedroši. Ja iepriekšējā Saeimā valodas ziņā «peramais zēns» bija Valērijs Kravcovs, kurš uz šo Saeimu nekandidēja, tagad jautājums par deputātu spējām saprast dokumentu tekstu un sekmīgi strādāt parlamentā var tikt uzdots jebkuram no ievēlētajiem. Krieviski uz Dienas uzdoto jautājumu gan atbild tikai viens - futbolists Mihails Zemļinskis, kurš pāris vārdu ar zināmu piepūli tomēr pasaka arī latviski. Viņš Saeimā strādā kopš 2009. gada. Tomēr arī dažiem citiem deputātiem formulēt domu latviešu valodā sagādā grūtības, piemēram, sazvanītais Aleksandrs Jakimovs meklē vārdus, lai nosauktu mērķi, ar kuru strādās Saeimā, tomēr tiek ar šo uzdevumu galā. Vairāki deputāti lūdz dot viņiem laiku, lai formulētu viedokli. Redzot pie frakcijas durvīm žurnālistus, ne viens vien SC deputāts veikli manās dziļāk telpās, cerot, ka viņu nepamanīs un neko nepajautās. Šādu baiļu nav vairākiem deputātiem, kuri ievēlēti pirmo reizi, piemēram, Irinai Cvetkovai. Viņai ir sava mājaslapa, kurā izklāstīts viedoklis okupācijas jautājumā - 1940. gadā notikusi nevis okupācija, bet brīvprātīga piespiedu inkorporācija PSRS sastāvā, savukārt neatkarību Latvija esot atguvusi, vienīgi pateicoties PSRS un Krievijas režīmam. SC deputātu rindās joprojām ir arī Nikolajs Kabanovs, kurš ilgu laiku pārstāvēja PCTVL un savulaik izcēlās ar sviedru slaucīšanu valsts karogā. SC frakcijas īpatnība ir tā, ka daļa deputātu cenšas nepaust savu viedokli, tāpēc presē izskan pārsvarā līderu teiktais, turklāt, kā pierādīja jau vairākas priekšvēlēšanu kampaņas, retorika, uzrunājot latviešu un krievu vēlētājus, atšķiras. Pirms vēlēšanām viens no parakstu vākšanas aktīvistiem par valsts valodas statusu krievu valodai Eduards Svatkovs izplatīja ziņas, ka īstie kampaņas pasūtītāji sākotnēji bijuši no Saskaņas centra, bet tagad oficiālie partijas runasvīri krievu valodas statusa maiņu neatbalsta. Taču atklāts paliek jautājums, kā rīkosies SC deputāti un kā viņu vēlētāji, ja notiks referendums par valsts valodas statusu krievu valodai.
Aktīvi reklamējās
Saeimā iekļuvuši vairāki SC deputāti, kuriem bija savas individuālās vēlēšanu kampaņas, piemēram, Igors Meļņikovs, kurš jau otro reizi iekļūst Saeimā no 30. vietas Rīgā, izsūtot vēstules vēlētājiem. Vairāki citi kandidāti, kuri sarakstā bija augstāk, arī izplatīja drukātas lapiņas, taču tās nebija efektīvas. Toties Sergeja Potapkina plakāti, kuros viņš redzams blakus Rīgas mēram Nilam Ušakovam, netika novākti no vairāku dzīvojamo namu kāpņutelpām ne dienu pirms vēlēšanām, ne vēlēšanu dienā, un par šo pārkāpumu tika informēta policija. Pats deputāts apgalvo, ka par to neko nezinot, jo reklāmas firmai līgumā bijis norādīts, ka plakāti jānoņem 15. septembrī. Kaut arī SC nepiekrīt apgalvojumam, ka viņu vēlētāji svītrojuši kandidātus ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem, īpaši Rīgā lielu kritumu piedzīvojuši Egils Rutkovskis (no 5. uz 17. vietu), Guntars Jirgensons (no 8. uz 26.) , Ingars Burlaks (no 9. uz 27.). Toties tikai vienu vietu sarakstā zaudējis Ivars Zariņš, kura nesenā darbība Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā acīmredzot tikusi pamanīta.
Vēl interesanti, ka tūlīt zem svītras gan Rīgā, gan Vidzemē un Latgalē palikuši kandidāti, kuri sarakstā bijuši daudz zemāk un savas pozīcijas krietni uzlabojuši. Saeimā viņi, iespējams, varētu tikt, ja SC ņemtu valdībā un turp strādāt dotos kāds no ievēlētajiem deputātiem. Šādi rezervisti ir žurnālists Marks Dubovskis, Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Aleksandrs Vasiļjevs un Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskolas konventa locekle Larisa Koļesņikova Rīgā, skolotāja Ludmila Vorobjova un žurnālists Andrejs Jakovļevs Vidzemē, kā arī Preiļu 2. vidusskolas direktors Oļegs Hļebņikovs Latgalē.