Filmu un programmu tulkošanas un adaptēšanas kompānija SDI Media Latvia nesen prezentēja pētījumu, kas atklāj: kvalitatīvu tulkojumu spēj veikt tikai 18% no visiem pretendentiem uz tulkotāja vietu, 39% kandidātu pārbaudījuma rezultāti bija gandrīz labi, 27% - viduvēji, bet 16% pretendentu - vāji. SDI Media Latvia vadītājs Igors Djačenko norāda, ka tāda ir nozares realitāte - tulkotāju ir daudz, bet kvalitātes līmenis pazeminās. Konkursos uz tulkotāja amatu arvien biežāk labāki iz- rādās nevis kvalificēti tulkotāji, bet gan citu nozaru speciālisti ar labām valodu zināšanām un teicamu latviešu valodas izjūtu. Tulkošanas uzņēmuma Baltic Media izpilddirektors Aigars Apsans norāda, ka augstskolas jaunajiem tulkiem un tulkotājiem sniedz labu teorētisko sagatavotību, taču minimālas praktiskās iemaņas. Nācies saskarties arī ar nesamērīgām jauniešu ambīcijām, pašpārliecinātību, ne katrs spēj atzīt savas kļūdas, veselīgi uztvert kritiku.
Vājas latviešu valodas zināšanas ir galvenais jauno tulku un tulkotāju klupšanas akmens. Šī problēma sākas jau vidusskolā, un dzimtās valodas zināšanu pasliktināšanās vērojama visā pasaulē. Tulkošanas uzņēmuma Skrivanek Latvija direktores vietnieks Vasilijs Ragačevičs min arī citus jauno tulkotāju trūkumus: viņi bieži nav izvēlējušies specializāciju, ar kādas nozares tekstiem ir gatavi strādāt, nepārzina tulkošanas atmiņu datorprogrammas, ko nozarē izmanto arvien plašāk, reizēm viņiem trūkst vispārējas erudīcijas. Jaunie tulkotāji nereti tulko tīri tehniski, tāpēc tulkojums ir nedzīvs, vēl viens netikums (arī pieredzējušiem profesionāļiem) ir stila, gramatikas atstāšana redaktora ziņā.
Konkursos uz tulku un tulkotāju vietām Eiropas institūcijās augstajām prasībām atbilstošu kandidātu no Latvijas joprojām trūkst, lai gan situācija uzlabojas, stāsta Eiropas Komisijas (EK) Konferenču tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu mutisko tulku nodaļas vadītāja Ieva Zauberga. Mutiskos tulkus ES iestādēm Latvijā sagatavo tikai LU Moderno valodu fakultātes konferenču tulku maģistrantūra, turklāt Latvijā trūkst cilvēku ar labām vismaz divu ES valodu zināšanām. I.Zauberga gan uzslavē tulku mērķtiecību un strādīgumu - tie, kas iztur pārbaudījumus, ES iestādēs strādā kvalitatīvi. Tam piekrīt arī EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Rīgā Ivars Apinis, taču uzsver, ka vājās puses pretendentiem ir arī pieredzes trūkums darbā ar datubāzēm, ES tiesību aktu formātiem un trūkstošā specializācija. «Eiropas iestādes īpaši nemeklē tulkotājus, kam būtu tieši filologa izglītība. Gluži otrādi - ļoti vajadzīgi konkrētu nozaru speciālisti ar izcilām svešvalodu zināšanām.» Latvijā gan trūkst kursu, kas sagatavotu ES ierēdņu konkursiem, toties jaunie speciālisti var sākt ar stažēšanos EK.
Vērtējot augstskolas, kas sagatavo tulkus un tulkotājus, eksperti kā labākās izceļ Ventspils Augstskolu, LU, un Vidzemes Augstskolu. Skolām tomēr vairāk jāpiesaista pasniedzēji, kam attiecīgā svešvaloda ir dzimtā valoda, jāattīsta saikne ar praktisko pusi, jānodrošina pirmajai svešvalodai līdzvērtīgi spēcīga otrās apguve un kā obligāts studijās jāiekļauj dzimtās valodas kurss. Eksperti rosina arī tulka/tulkotāja profesijas standarta atsvaidzināšanu, valodas prakses un terminoloģijas rokasgrāmatu izveidi, savukārt topošajiem speciālistiem iesaka padomāt par erudīciju un specializāciju.