«Es, protams, šādu kārtību neatbalstu, bet ko es varu iebilst? Man galvenais ir rezultāts,» viņa saka. Martai, kurai arī ir polise, kādas Rīgas slimnīcas neiroķirurgs izrak-stīja norīkojumu fizioterapijas kursam. Pēc brīža viņa jau atradās tās pašas slimnīcas fizioterapijas nodaļā. Tur atklājās - lai tiktu pie fizioterapeita, nepieciešama vēl viena ārsta vizīte. «Pilnīgi lieka manipulācija, divu minūšu apskate, bet 20 latu rēķinā,» saka Marta. Viņas abas apzinās - ja tā turpināsies, polises limits var tikt izsmelts ātri.
Ne tikai šādi gadījumi, kad pacientiem rēķinā «pierak-stīti» nesniegti pakalpojumi vai bijušas nevajadzīgas vizītes, sākuši šūpot laivu, kurā sēž apdrošinātais cilvēks, ārstniecības iestāde un apdrošinātājs. Spriedze īpaši pieaugusi apdrošinātāju un medicīnas iestāžu vidū. Apdrošinātājus spēcīgi ietekmējusi neprognozētā pacientu iemaksu celšana, arī polišu intensīvā izmantošana, jo īpaši pēdējā laikā, kas rada zaudējumus. Tādēļ arī izskan atsevišķi lūgumi ārstniecības iestādēm samazināt, pēc apdrošinātāju domām, nesamērīgi augstās cenas par pakalpojumiem. Ārstniecības ie-stādes sūdzas - vairāki apdrošinātāji kavē maksājumus, līguma laikā maina nosacījumus - izslēdz vairākus veselības aprūpes pakalpojumus. Tas arī pacientam var būt apgrūtinoši. Par apdrošināšanas uzņēmumu RSK jau rakstīts - vairākas ārstniecības iestādes vairs nepieņem RSK polises, jo nevēlas mēnešiem ilgi gaidīt maksājumus par padarīto darbu. Klientam jāmaksā pašam, pēc tam no apdrošinātāja jāatgūst samaksātais.
Pieraksta kādu vakcīnu
Vairāki apdrošinātāji saskārušies ar negodprātīgu ārstniecības personu rīcību pret apdrošinātajiem pacientiem. Apdrošināšanas uzņēmuma Ergo Latvija dzīvība pārstāvis Gints Konrads saka - te gan jārunā par atsevišķu darbinieku atbildību. Diezgan tipiskas esot liekas, pacientam nevajadzīgas ārsta vizītes, lai tiktu pie kāda pakalpojuma. Ergo arī novērojis - palielinājies ārstu izrakstīto pakalpojumu biežums pacientam.
Pacientiem ar polisēm mēdz izrakstīt lielākus rēķinus nekā neapdrošinātajiem - norāda arī Seesam Latvia. «Ir arī ziņas par dubulto cenrāžu esamību pāris medicīnas ie-stādēs - viens parastajiem pacientiem, otrs - apdrošinātajām personām,» stāsta Seesam Latvia pārstāvis Gatis Meļņiks. Daudz esot gadījumu, kad ārsts, zinot, ka pacientam ir polise, uzreiz viņu sūta uz vairākiem dārgiem izmeklējumiem.
Veselības centra 4 (VC4) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds neliedzas - uzņēmumā iepriekšējos gados atklājies, ka daži mediķi pacientam «pieraksta» nesniegtus pakalpojumus. «Lielām kompānijām, kā mums, tā nav kompānijas politika. Taču kompāniju iekšienē strādā ļoti daudz ārstniecības personu, kuras trenētas jau šajā sistēmā, kur pierakstīšana ir normāla prakse,» viņš saka. Piemēram, bijis gadījums, kad medmāsa, veicot pacientam vakcināciju, pierakstījusi klāt vēl vienu vakcīnu, ko pārdevusi kādam vakcinācijas uzņēmumam. Viņa atlaista, VC4 samaksājis apdrošinātājiem krietnu līgumsodu. «Pierakstīšanas» problēma atrisināta, ieviešot elektronisko informācijas sistēmu. Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons noliedz, ka ARS būtu šāda problēma: ja ārstiem ir pilna pieņemšana, viņi jau tāpat esot noslogoti ar dokumentu formēšanu par izdarīto darbu, «kur nu vēl lai nodarbotos ar pierakstījumiem». Gan M.Rēvalds, gan M.Andersons uzsver - vi-siem pacientiem ir viens cenrādis, rēķinā nav starpības, ir polise vai nav.
Arī pacienti nav bez vainas, un runa nav tikai par sa- vas polises aizdošanu vīram vai sievai. Piemēram, kāds pacients vēlējies katru mēnesi veikt kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumus visam ķermenim. M.Rēvalds nosmejas - ir uzņēmumi, kuru darbinieki, saņemot veselības polisi, īpaši piedomā, kā to izmantot pilnībā - sastāda ekselī tabulu un sīki izskaitļo, kas pienākas par visu limitu. No šādas rīcības ciešot apdrošinātājs, jo pārkāpts solidaritātes princips.
Izslēdz pakalpojumus
Neminot konkrētus apdrošinātājus, VC4 vadītājs M.Rēvalds ieskicē vairākus veidus, kā apdrošinātāji optimizē izmaksas. Piemēram, kavē maksājumus par pakalpojumiem ārstniecības iestādēm. «Ir tādi, kam kavēšana ir finanšu menedžments - galvenais izstiept periodu starp prēmiju saņemšanu un izmaksu. Laiks ģenerē naudu,» skaidro M.Rēvalds. Vairāki apdrošinātāji sašaurina apdrošināšanas pro-grammās ietverto pakalpojumu loku vai uzliek apmeklējumu biežuma ierobežojumus, vai aizliedz klientiem apmeklēt populārākās ārstniecības iestādes.
«Līguma darbības nosacījumi tiek mainīti dažādos veidos - tās pozīcijas, kuras klienti no apdrošinātāja viedokļa ir vairāk iecienījuši un kuras varbūt cenas ziņā nav tās lētākās, apdrošinātājs no cenrāža izslēdz līguma darbības laikā,» saka M.Andersons. Tas esot nekorekti no biznesa konkurences viedokļa - pacienti tiekot novirzīti uz zemāka līmeņa ārstniecības ie-stādēm. Publiska diskusija izvērsusies starp ARS un apdrošināšanas a/s BTA. Apdrošinātājs norāda - ārstniecības iestāde palielinājusi pakalpojumu cenas vairākkārtīgi un neadekvātā apmērā, tāpēc ciešot pacienti - apdrošināšanas limiti tiek ātri un arī nelietderīgi izsmelti. BTA lūgumu samazināt cenas par veselības aprūpes pakalpojumiem, pēc M.Andersona teiktā, izpildīt neesot iespējams: «Apdrošinātājs grib kā lētāk - var jau saprast, bet pacientam ir lētāk, ja ir diagnoze šodien - ar modernām tehnoloģijām.» Te kompromiss vēl nav rasts.