K. Dupate PDz tiesā iesūdzēja pēc tam, kad tā publicēja fotogrāfijas, kurās viņa redzama, iznākot no dzemdību nama ar savu jaundzimušo bērnu. Tiesas process ilga vairākus gadus. Pirmās instances tiesa daļēji apmierināja K. Dupates prasību, savukārt apgabaltiesa, kurā lēmums tika pārsūdzēts, sūdzību noraidīja. Tās spriedumu tagad atstājis spēkā arī AT Senāts, kura lēmums Latvijā ir nepārsūdzams. Prasības iesniedzēja gan uzskata, ka apgabaltiesas spriedumā trūkstot pamatojuma tam, kādēļ sabiedrībai būtu jāzina, kā «es izskatījos, iznākot no dzemdību nama un, cik daudz mantu man bija līdzi», viņa teica Dienai, tādēļ viņa plānojot vērsties ECT.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska norāda: «Ja AT Senāts apgabaltiesas spriedumu nav papildinājis, tad šis varētu tikt atzīts par pārkāpumu, jo ECT savā praksē skaidri ievēro principu, ka tas vien, ka cilvēks ir publiskā vietā, nav pamats, lai žurnālists varētu ielauzties viņa privātajā dzīvē. Tomēr šī ir ļoti sarežģīta un interesanta lieta, un jāņem vērā arī K. Dupates dzīvesbiedra īpatnējās attiecības ar konkrēto preses izdevumu.» J. Naglis laikā, kad uzņemtas fotogrāfijas, bijis biežs PDz rakstu varonis, un, «ja viens no dzīvesbiedriem ir aicinājis žurnālistus uz konkrēto notikumu, bet otrs pret to iebilst, lēmuma pieņemšana kļūst sarežģītāka», skaidro A. Kovaļevska.
«Igaunijas un Zviedrijas praksē ir bijuši gadījumi, kad populāru cilvēku sievas sūdz tiesā preses un pat grāmatu izdevējus, kuri viņas aprakstījuši savos darbos. Parasti ir tā, ka vietējā tiesā viņu prasības noraida, bet, pārceļot tās starptautiskajā arēnā, šīs sievietes uzvar,» atceras Liepājas Universitātes mediju zinātnes profesore Sandra Veinberga. Viņa skaidro, ka Rietumvalstīs pieņemtā prakse ir tāda, ka, jo tu esi «parastāks» cilvēks, jo vairāk tavas privātās dzīves neaizskaramību sargā likums, bet K. Dupates gadījums esot līdzīgs minētajiem, un viņai esot labas izredzes ECT panākt savu taisnību.
Arī K. Dupate savas izredzes vērtē augstu, atsaucoties uz Monako princeses Karolīnas tiesas prāvu. ECT nolēma, ka, publicējot fotogrāfijas, kurās princese redzama iepērkoties kopā ar saviem bērniem, prese ir pārkāpusi viņas privātās dzīves robežas, jo, par spīti tam, ka viņa ir sabiedriskajā un politiskajā dzīvē iesaistīta persona, minētajās fotogrāfijās viņa neveica valstiskas funkcijas, un tās neveicināja sabiedrībai svarīgu diskusiju veidošanos.
PDz izdevēja izdevniecības Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš gan uzskata, ka K. Dupatei ECT uzvarēt neesot nekādu izredžu: «ECT tomēr diezgan stingri nodala privātpersonu un ar politiku saistītu personu privātumu, bet par faktu, ka viņa nāca ārā no slimnīcas, žurnālistiem ziņoja viņas vīrs, kurš tajā laikā bija lielas partijas, kura aizstāvēja ģimenes vērtības, vadošs politiķis, bet viņu bērns bija dzimis ārlaulībā.» Izdevniecības Rīgas Viļņi, kas arī izdod dzelteno presi, vadītāja Aija Simsone gan neuzskata, ka šis tiesas lēmums ko būtisku mainīs dzeltenās preses darbībā: «Mēs jau tāpat ļoti uzmanīgi strādājam un rakstām tikai par cilvēkiem, par kuriem sabiedrībai ir tiesības zināt un interesēties.»