Dumpinieki atbalsta starptautiskās koalīcijas militāro operāciju Lībijā, tomēr paziņojuši, ka nevēlas, lai valstī iesoļotu ārvalstu sauszemes spēki.
Arī Arābu līgas vadītājs Amrs Musa pirmdien apstiprināja, ka viņa vadītā organizācija atbalsta militāro operāciju pret M. Kadāfi spēkiem, līdz ar to noraidot dienu iepriekš izskanējušo informāciju, ka Arābu līga ir pret ofensīvu.
«Arābu līgas pozīcija Lībijas jautājumā bija izlēmīga, un jau kopš pirmā brīža [kad Lībijas vadītāja Muammara Kadāfi spēki sāka militāro triecienu pret opozicionāriem] mēs iesaldējām Lībijas dalību. Tad mēs lūdzām ANO slēgt [Lībijas] gaisa telpu,» kopīgā preses konferencē ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki Munu sacīja A. Musa. «Mēs respektējam ANO rezolūciju un šajā jautājumā strīdu nav, jo sevišķi ņemot vērā, ka tā neparedz sauszemes iebrukumu, bet aizsargā civiliedzīvotājus.»
Sagrauj Kadāfi posteni
Gaisa uzbrukumos, ko Francijas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Itālijas un citu valstu spēku veidotā koalīcija sāka sestdien, satriekti M. Kadāfi spēki, kas bija ielenkuši opozicionāru kontrolēto Lībijas otro lielāko pilsētu Bengāzī. Pašlaik sabiedroto galvenais mērķis ir militārie objekti ap Tripoli.
Naktī uz pirmdienu uzlidojumā iznīcināta kāda ēka M. Kadāfi rezidences kompleksā.
Blakus ēkai atradusies slavenā beduīnu telts, kas kļuvusi par sava veida simbolu M. Kadāfi režīmam. Koalīcija apgalvo, ka iznīcinātais nams bijis M. Kadāfi komandcentrs, raksta Reuters.
Gaisa uzbrukumos piedalīsies arī Kataras kara lidmašīnas. Līdz ar to Katara kļūs par pirmo arābu valsti, kas iesaistījusies militārajā operācijā pret M. Kadāfi lojālajiem spēkiem.
Vēl mazliet
Pašlaik daudzi vēlas zināt, cik ilgi koalīcija turpinās operāciju Lībijā. Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī padomnieks Anrī Guano uz šo jautājumu atbild lakoniski: «Vēl mazliet.»
Savukārt ASV Bruņoto spēku komandieris admirālis Maikls Mulens intervijā telekanālam CBS sacīja, ka nav pārliecības par kampaņas iznākumu, un neizslēdza, ka tā varētu nonākt strupceļā.
Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans pirmdien paziņoja, ka sabiedroto operācijai Lībijā ir jābeidzas pēc iespējas drīzāk, lai lībieši paši varētu lemt par savu nākotni.
Viņš sacīja, ka gadījumā, ja karadarbībā pret Lībiju iesaistīsies arī NATO, Turcija, kas ir Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts, izvirzīs noteiktas prasības.
«NATO var iesaistīties ar apliecinājumu, ka Lībija pieder lībiešiem, nevis lai sadalītu tās pazemes resursus un bagātību,» paziņoja R. T. Erdoans.
«Mūsu lībiešu brāļiem ir visas iespējas izveidot spēcīgu, stabilu un miermīlīgu nākotni. Lībijas tautai ir jādod šī iespēja, pirms operācija kļūst par okupāciju. Viņiem jādod iespēja pašiem pieņemt lēmumus.»
Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ANO Drošības padomes mandātu operācijai Lībijā salīdzināja ar aicinājumu doties krusta karā.
«Drošības padomes rezolūcija, protams, ir kļūdaina un nepilnīga. Man tā atgādina sava veida viduslaiku aicinājumu uz krusta karu, kad kāds lūgtu kādu citu doties uz noteiktu vietu un kādu atbrīvot,» sacīja V. Putins.