«Tā nav apzināta novēršanās no Baltijas valstīm, bet gan drīzāk savas politikas pārveidošana, lai tā attiektos vairāk uz globālām lietām, nevis uz reģionālām,» neatkarīgais pētnieks un konsultants Bobo Lo diskusijā sacīja un norādīja, ka Baraka Obamas administrācija nolēmusi veltīt vairāk uzmanības globālām problēmām. Līdz ar to labklājīgā Eiropa, arī tās austrumu daļa, palikusi novārtā.
Citas prioritātes
Šim viedoklim piekrita arī citi diskusijas dalībnieki, kuru vidū bija Krievijas Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs, Eiropas Ārlietu padomes direktors Marks Leonards un žurnāla Pro et Contra loceklis Konstantīns fon Egerts, ziņo aģentūra LETA. K. fon Egerts vērsa uzmanību uz to, ka Eiropa patlaban ir drošākā situācijā nekā jebkad un arī demokrātijas procesi pieņemas spēkā, tādēļ eiropiešiem nemaz nav vajadzīga tik liela aizokeāna lielvalsts uzmanība.
Ikgadējā augsta līmeņa ārpolitikas un drošības politikas forumā tika diskutēts arī par Afganistānas misiju, ASV un Krievijas attiecībām, kā arī par Eiropas Savienības un kaimiņvalstu konfliktiem.
Viena no aktuālākajām sarunu tēmām bija bezvīzu ieviešana starp Krieviju un ES. Lai arī Maskava šo jautājumu uzskata par prioritāti, Latvijas bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzstāj, ka šādam lēmumam vēl nav pienācis laiks. «Pastāv daudzas neatrisinātas problēmas, ar kurām Krievijai būtu jātiek galā, piemēram, nelegālā imigrācija, pirms sarunas par vīzu režīma atcelšanu varētu tikt turpinātas,» M. Riekstiņu citē LETA.
Runājot par Kaļiņingradas reģionu, kurš atrodas ES teritorijas iekšienē, M. Riekstiņš pieļāva, ka īstenojama cita pieeja, sadarbojoties ar šo Krievijas daļu. «Drīz, tuvā nākotnē, Kaļiņingrada var kļūt eiropeiska,» uzsvēra bijušais ministrs.
Labāk ASV, ne Ķīna
Konferencē tika skarts arī jautājums par globālo dominanci. Dažādas aplēses rāda, ka tuvākā pusgadsimta laikā ASV varētu zaudēt pasaules ekonomiskā un politiskā līdera lomu. To pārņemšot strauji augošā Ķīna. Taču šis scenārijs īsti pa prātam nav ne Rietumu pasaulei, ne Krievijai.
«Nav jēgas runāt par krievu nepatiku pret ASV vai Krievijas un ASV sāncensību, jo, ja paskatās no otras puses, krieviem ASV šķiet kā pieņemamākā hegemonija no visām iespējamām, izņemot pašu Krieviju, protams,» uzskata pētnieks un konsultants B. Lo, pamatojot to ar faktu, ka ASV rada Krievijai pieņemamāko pasaules kārtību.
«Krievija negrib un arī nekad nav gribējusi pievienoties Rietumiem, gluži pretēji - Krievija vēlas pārveidot Rietumus sev par labu,» uzsvēra konsultants, piebilstot, ka Rietumi patiešām atsaucīgi reaģē uz Krievijas priekšlikumiem. Ķīnas gadījumā šāds scenārijs nav garantēts, turklāt abām valstīm ir kopīga robeža, kas var izraisīt interešu sadursmi.
Rīgas konference ik gadu pulcē pasaules līmeņa domātājus, akadēmiķus un augsta ranga politiķus, sekmējot plašu domu un viedokļu apmaiņu par šī brīža starptautiskajā dienaskārtībā svarīgākajiem drošības politikas un ārpolitikas jautājumiem.