Tomēr, lai arī starptautiskā vienošanās ir panākta, Latvijā par to vēl gaidāmas karstas debates. Politiķiem būs jālemj, kādā formātā vienošanos piemērot Latvijai, jo ir dota iespēja izšķirties starp līguma stāšanos spēkā uzreiz pēc ratifikācijas un iespēju to piemērot pamazām, tikai pa daļām. V. Dombrovskis vēl pirmdien atturējās komentēt politiskās tirgošanās iespējamību, norādot, ka vispirms jāsagaida šī starpvalstu valdību līguma juridiskā analīze, pēc kuras varēs spriest - līguma ratificēšanai nepieciešams parastais vai kvalificētais balsojums.
Lai arī tā dēvētā zelta līguma gala variantu var dēvēt arī par kompromisa redakciju, Lielbritānija un Čehija izvēlējās atturēties no gatavības to parakstīt, tā radot bažas par divu ātrumu Eiropas izveidošanos.
Ieviešana - pašu ziņā
Konceptuālā vienošanās par ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību paredz, ka līgums stājas spēkā, kad to būs ratificējušas 12 eirozonas valstis, tam būtu jānotiek līdz 2013. gada 1. janvārim, pēc tam līgumā paredzētās fiskālās normas gada laikā jāiestrādā eirozonas valstu nacionālajās likumdošanās. Savukārt neeirozonas valstis, kas vienošanās tekstu ratificēs, var pašas lemt par tā piemērošanu esošajiem tiesību aktiem. Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone skaidro - neeirozonas valstis, kas paraksta līgumu, var to sākt piemērot pa daļām, piemēram, atsevišķi ieviest trešo sadaļu par fiskālo budžeta disciplīnu vai arī ceturto sadaļu, kas ir par koordināciju un sadarbību ekonomikas politikas jomā, par to lemj pašas valstis. I. Juhansone arī atzina, ka šādu kārtību Latvija vēlējās panākt sarunu gaitā. Savukārt par vēl vienu Latvijai svarīgu jautājumu - kā neeirozonas valstis piedalās eirozonas samitos - panākta kompromisa vienošanās - būs divu veidu samiti, pirmdienas vakarā skaidroja V. Dombrovskis. Samitos, kur izskatīs tieši uz eirozonu attiecināmos jautājumus, tiksies tikai eirozonas valstis, savukārt samitos, kur runās par konkurētspējas jautājumiem, eirozonas turpmāko attīstību un arī par jaunā «zelta līguma» piemērošanu, piedalīsies visas 25 līgumslēdzējas valstis.
Līguma trešā sadaļa, kurā apskatīta fiskālā budžeta disciplīna, paredz, ka līgumu parakstījušajām valstīm jāievēro strukturālais budžeta deficīts līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts ārējais parāds var būt līdz 60% no IKP. Gadījumos, ja valsts ārējais parāds ir būtiski zem 60% no IKP atzīmes, strukturālais deficīts var būt līdz 1% no IKP. Valstīm fiskālās budžeta disciplīnas rādītāji jāiestrādā nacionālajā likumdošanā, ja tas netiks darīts, galējais mērs var būt naudas sods līdz 0,1% no IKP, ko eirozonas valstis iemaksātu Eiropas stabilitātes mehānismā, savukārt neeirozonas valstis - ES vispārējā budžetā. Savukārt līguma ceturtā sadaļa, kas nosaka koordināciju un sadarbību ekonomikas politikas jomā, noteic, ka dalībvalstis dara visu iespējamo eirozonas labā pārvaldībā un funkcionēšanā.
Divu ātrumu Eiropa
«No Latvijas viedokļa nav svarīgi, vai līguma parakstīšanā nepiedalās viena vai divas valstis, - būtiskākais, ka faktiski tas ir solis uz divu ātrumu Eiropu, ko Latvija nekad nav atbalstījusi, taču, ja tas sāk kļūt par realitāti, mums, protams, ir svarīgi būt šajā kodolā,» teica V. Dombrovskis. Lielā mērā Čehija nolēma nenoslēgt vienošanos sarežģītās valstiskās procedūras dēļ - ratifikācijas process pieprasīja arī prezidenta parakstu, taču tas nav panākts, tāpēc pagaidām izskatās, ka Čehija nav gatava pievienoties. Savukārt Lielbritānijas atteikšanās vienoties nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā, ka jau kopš pērnā gada decembra sākuma samita premjerministrs Deivids Kamerons deklarējis, ka Lielbritānijai konkrētā fiskālā disciplīna neesot pieņemama.