Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, gada pirmajos mēnešos šādu bezdarbnieku skaits ir nedaudz sarucis, taču pieaug to cilvēku skaits, kuri bez darba jau ir vairāk nekā trīs gadus.
Vienkāršoti Dienas veikti aprēķini liecina, ka, ja vismaz pusi, t. i., apmēram 30 tūkstošus, no ilgstošajiem bezdarbniekiem iekārtotu darbā vismaz par minimālo algu, valsts sociālajā budžetā iegūtu papildu 25 miljonus latu. Turklāt ietaupījums būtu arī no sociālajiem pabalstiem, kas lielā mērā šobrīd uztur šo bezdarbnieku slāni. Kā ziņots, valdības ieplānotās pensionēšanās vecuma reformas «cena» par trim papildu darba gadiem ir apmēram 100 miljonu latu gadā.
Kā secināja Diena rakstu sērijā par ilgstošo bezdarbu, tuvplānā aplūkojot Vārkavas novadu Latgalē, problēmas ir vairākas. Pirmkārt, daudzi ilgstošie bezdarbnieki kā argumentu nekā nedarīšanai izmanto iebildi, ka neesot, lūk, «darba vietu», tajā pašā laikā uzņēmēji meklē darbiniekus kā «ar uguni», bet uz ilgstošajiem bezdarbniekiem raugās ar skepsi, jo viņi nemākot strādāt. Otrkārt, paredzamais atalgojuma apmērs par palīgdarbiem, ko piedāvā darba devēji, daudz neatšķiras no tā, ko nestrādājot var saņemt garantētās minimālās iztikas pabalstos, it sevišķi, ja ģimenē ir bērni. Treškārt, pašvaldībās akūti pietrūkst sociālo darbinieku, kas «strādā» ar ilgstošo bezdarbnieku un motivē viņu pelnīt pašam. Sociālajam darbiniekam arī trūkst «sodīšanas» sviras, proti, ilgstošais bezdarbnieks var «pasūtīt» viņu trīs mājas tālāk, bet tas nenozīmē, ka bezdarbnieks ar to var zaudēt pabalstu. Dienas aprakstītās Annas Bogdanovas ģimenes gadījumā, izrādījās, ir vēl arī kāds cits ceļš, proti, pārcelties uz citu novadu, kur spiediens uz strādāšanu, iespējams, varētu būt mazāks.
Lai arī Labklājības ministrijas aizkulisēs tiek runāts par daudz stingrāku pabalstu politiku, kas varētu «piespiest» cilvēkus tomēr meklēt darbu, pagaidām nekāds šāds plāns dienasgaismu nav ieraudzījis. Patlaban vienīgais ministrijas risinājums ir piedāvāt šiem cilvēkiem par 100 latiem mēnesī piedalīties algotajos sabiedriskajos darbos pašvaldībās, kam šogad no Eiropas Savienības līdzekļiem paredzēti aptuveni 10 miljoni latu.